Šeins-Stoks elpošana ir patoloģiskas elpošanas formas nosaukums. Tas ietver regulāras izmaiņas dziļumā elpošana kā arī izmaiņas izelpu atstarpēs.
Kas ir Šeina-Stoksa elpošana?
Šeina-Stoksa elpošana attiecas uz patoloģisku elpošana modeli raksturo elpošanas pietūkums un dekongestācija, ko papildina ilgstošas elpošanas pauzes. Ja šī procesa laikā elpošana periodiski izlīdzinās, pastāv īslaicīga elpošanas apstāšanās risks. Tomēr pēc tam atsākas dziļākas elpas. Cheyne-Stokes elpošana bieži notiek, ja skartajai personai ir nepietiekama asinis plūsma uz smadzenes. To var izraisīt, piemēram, asinsvadu skleroze. Citi iespējamie izraisītāji ir a trieka vai saindēšanās. Skotu ārsts Džons Šeins (1777–1836) un īru ārsts Viljams Stokss (1804–1878) piešķīra vārdus Šeinas-Stokas elpošanai. 1818. gadā Džonam Šeijam izdevās aprakstīt periodisko vājināšanu un elpošanas samazināšanos. Tikai neilgu laiku vēlāk to izdarīja arī Viljams Stoks. Šeina-Stoksa elpošana vīriešiem notiek biežāk nekā sievietēm. Gandrīz vienmēr pacienti ir vecāki par 60 gadiem.
Cēloņi
Tiek uzskatīts, ka Šeina-Stoksa elpošanu izraisa nelineāra elpošanas centra jutība pret CO2 daļējo spiedienu artērijā asinis. CO2 daļējā spiediena palielināšanās darbojas kā spēcīgākais elpošanas stimuls. Tas izraisa elpošanas ātruma, kā arī elpu dziļuma samazināšanos, līdz palielinātu elpošanu nodrošina augstāks CO2 saturs asinis. Ja skartā persona izelpo pietiekamu CO2 daudzumu, elpošana atkal izlīdzinās. Tā kā jutība pret CO2 ir neproporcionāli zema zemā parciālajā spiedienā un nesamērīgi augsta pie augsta parciālā spiediena, tas izraisa elpošanas regulatora svārstības. Medicīnas aprindās notiek diskusijas par to, vai Šeina-Stoksa elpošana var negatīvi ietekmēt sirds neveiksme. Jo smagāka ir sirds neveiksmes, jo intensīvāka ir periodiskā un centrālā elpošanas shēma. Visbiežāk Cheyne-Stokes elpošanas izraisītāji ir nepietiekama smadzeņu asins piegāde, piemēram, nepietiekama aterosklerozes perfūzija, triekavai saindēšanās, piemēram, no ogleklis monoksīds.
Simptomi, sūdzības un pazīmes
Šeina-Stoksa elpošana ir smaga elpošanas traucējumu forma miega laikā. Tas ir saistīts ar atzīmētām formām sirds neveiksme. Piemēram, šīs patoloģiskās ieelpošanas formas izplatība sirds mazspēja pacientu ir no 30 līdz 40 procentiem. Tipiska Šeina-Stoksa elpošanas iezīme ir periodiski atkārtota elpas vaksācija un samazināšanās. Pacienta elpas kļūst arvien seklākas, līdz iestājas īsa aptuveni desmit sekunžu ilga pauze. Pēc tam elpas atkal kļūst dziļākas un smagākas. Dažos gadījumos šī procesa laikā notiek arī papildu izmaiņas elpošanas biežumā. Cheyne-Stokes elpošana ir īpaši pamanāma naktīs cilvēkiem, kuri cieš no progresējošiem sirds mazspēja. Tomēr tas bieži izpaužas citos centrālajos nervu sistēmas bojājumi, piemēram, opioīdu pārdozēšana, eksogēna saindēšanās vai urēmija. Šeina-Stoksa elpošana var būt pirmsdzemdību priekšgājiena sākotnējais posms. Tomēr tas dažreiz parādās normāla miega procesa laikā bez patoloģiskas vērtības. Bieži Cheyne-Stokes elpošana notiek miega laikā augstumā virs 3000 metriem, un to sauc par periodisku elpošanu. Periodiska elpošana nav klasificēta kā augstuma slimība simptoms, bet dažreiz izraisa miega traucējumus. Dažos gadījumos Cheyne-Stokes elpošana liek pacientam pamosties, jo viņam vai viņai ir elpas trūkums.
Diagnoze un gaita
Ja ir aizdomas par Šeina-Stoksa elpošanu, nepieciešama polisomnogrāfiska izmeklēšana īpašā miega laboratorijā. Polisomnogrāfija ir diagnostikas procedūra, kas īpaši pasākumus pacienta fizioloģiskās funkcijas miega laikā. Tā ir visplašākā šāda veida pārbaude. Pārbaude notiek stacionārā. Tas dod ārstam iespēju izveidot pacienta individuālu miega profilu, kas atvieglo Cheyne-Stokes elpošanas diagnostiku. Pārbaudes laikā miega EEG (smadzenes viļņu attēlu), EKG (sirds ritma mērīšana), EMG (muskuļu sasprindzinājums) vai EOG (acu kustības). Video vai audio ieraksti un to mērīšana asinsspiediens arī ir iespēju jomā. Ja pamatslimību, kas izraisa Šeina-Stoka elpošanu, var veiksmīgi ārstēt, pacienta prognoze parasti ir pozitīva.
Komplikācijas
Šeina-Stoksa elpošanu raksturo smagas elpošanas komplikācijas, kas galvenokārt rodas miega laikā. Šajā gadījumā simptoms ir arī cieši saistīts ar sirds mazspēja. Laika gaitā mainās arī pacienta elpošanas ātrums, tādējādi negatīvi ietekmējot ķermeņa darbību veselība. Izmainītās elpošanas dēļ pacienta bojājumi nervu sistēmas var rasties arī, un Šeina-Stoksa elpošana var izpausties arī elpas formā. Nepareiza elpošana skarto cilvēku tieši nemodina, tāpēc daudzi pacienti spēj gulēt bez diskomforta. Tomēr, progresējot slimībai, pacients cieš no miega traucējumiem un pamostas, piedzīvojot elpas trūkumu. Bieži vien elpas trūkumu pavada panikas lēkme. Cheyne-Stokes elpošanas ārstēšana parasti ir cēloņsakarība, un tā galvenokārt ir vērsta uz ārstēšanu niere vājums vai diabēts. Pēc tam pacientam jāveic elpošanas orgāni terapija lai novērstu sekundārus bojājumus procesā. Komplikācijas parasti rodas tikai tad, ja nepareiza elpošana netiek ārstēta vai ja komplikācijas rodas pamata slimības dēļ.
Kad jāredz ārsts?
Kad tiek novērota raksturīgā elpas palielināšanās un samazināšanās, jākonsultējas ar ārstu. Medicīniskā novērtēšana ir nepieciešama, pirmkārt, sakarā ar traucētu elpošanas traucējumu iespējamo risku. No otras puses, Cheyne-Stokes elpošana bieži ir nopietna pamatā stāvoklis tas ir jānosaka un, ja nepieciešams, jāārstē. Tāpēc, vēlākais, kad rodas elpošanas problēmu komplikācijas, nepieciešama medicīniska paskaidrojums. Šeina-Stoksa elpošana galvenokārt ietekmē cilvēkus, kuri cieš arterioskleroze vai ir bijusi trieka. Ogleklis saindēšanās ar monoksīdu var izraisīt arī traucētu elpošanas ātrumu. The stāvoklis notiek arī kopā ar diabēts cukura diabēts, niere vājums, sirds mazspēja un dažas citas slimības. Ikvienam no šīm augsta riska grupām vajadzētu runāt nekavējoties sazinieties ar savu primārās aprūpes ārstu, ja viņiem rodas iepriekš minētie simptomi. Citi kontakti ir plaušu speciālists vai miega laboratorija. Vislabāk to darīt vecākiem, kuri savā bērnā pamana neparastu elpošanas paradumu runāt viņu pediatram. Ja ir ārkārtējs elpas trūkums vai hipoksijas pazīmes, jābrīdina neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti.
Ārstēšana un terapija
Terapija Šeinam-Stokam elpošana sastāv no diviem posmiem. 1. posms ietver nogulsnēšanās pamata apstrādi stāvoklis. Tā var būt sirds mazspēja, nieru darbības traucējumi, diabēts cukura diabēts vai citi apstākļi. 2. posms paredz ventilācija terapija. Tās mērķis ir mainīt patofizioloģisko elpošanas modeli uz fizioloģisko elpošanas modeli. Parasti lieto ventilācija metodes ir AZMV (anticikliska modulēta ventilācija) vai ASV (adaptīvā servoventilācija). Šajās metodēs pacientam tiek piemērota masku sistēma. Tas ļauj automātiski regulēt elpošanas spiedienu. Tas arī mehāniski slāpē regulācijas svārstības. Cheyne-Stokes elpošanas izraisītās elpošanas svārstības tiek kompensētas pretcikliski, savukārt patofizioloģiskie elpošanas modeļi ir fizioloģiski. Turklāt dažiem pacientiem pārvalde papildu skābeklis var linearizēt elpošanas reakcijas līkni un tādējādi mazināt svārstīgo elpošanas regulāciju. Ja pacients cieš no augstuma slimība, viņam nekavējoties jānolaižas uz mazāku augstumu, līdz visi simptomi uzlabojas. Tādā veidā viņš atgūst pietiekamu daudzumu skābeklis.
Perspektīvas un prognozes
Kopumā turpmākais Šeina-Stoksa elpošanas kurss ir relatīvi atkarīgs no pamata slimības. Tāpēc nav iespējams sniegt vispārīgu paziņojumu par šīs slimības prognozi. Ja pamatslimību var izārstēt, tas parasti kontrolē arī Šeina-Stoka elpošanu. Tomēr sūdzības par sirdi vai nierēm parasti nevar pilnībā atrisināt, tāpēc arī Šeina-Stoka elpošanas simptomi nav pilnībā ierobežoti. Cukura diabēta gadījumā šo stāvokli parasti var salīdzinoši labi nomākt. Īpašs ventilācija terapija ierobežo arī hroniskos simptomus. Tomēr arī ar to nevar panākt pilnīgu izārstēšanu. Gadījumā, ja augstuma slimība, Šeina-Stoksa elpošanu var atrisināt arī ar nolaišanos. Šajā gadījumā simptomi parasti parādās, kad skartā persona dodas lielā augstumā. Šo stāvokli daudzos gadījumos var mazināt arī ar pašpalīdzības līdzekļiem vai nelietojot narkotikas. Ventilatorus var izmantot arī pacienta mājās, tāpēc stacionāra uzturēšanās pacientam nav absolūti nepieciešama. Atpūta vingrinājumi var arī mazināt slimības diskomfortu šajā procesā.
Profilakse
Profilaktiski pasākumus pret Šeinu-Stoku elpošana nav zināma. Regulāras medicīniskās pārbaudes tiek uzskatītas par svarīgām.
Turpmāka aprūpe
Vairumā gadījumu Šeina-Stoka elpošana pasākumus papildu aprūpe ir ļoti ierobežota. Pirmkārt, šīs slimības agrīna atklāšana ir ļoti svarīga, lai novērstu turpmākas komplikācijas vai diskomfortu. Jo agrāk ārsts atklāj Cheyne-Stokes elpošanu, jo labāka slimības turpmākā gaita parasti ir. Iespējams, arī šī slimība var vadīt uz samazinātu dzīves ilgumu. Šī iemesla dēļ skartajai personai pēc pirmajiem slimības simptomiem un pazīmēm jāvēršas pie ārsta, lai tas vēl vairāk nepasliktinātu simptomus. Pati ārstēšana ir atkarīga no pamata slimības. Ja to ārstē ar ķirurģisku iejaukšanos, skartajai personai ieteicams pēc procedūras atpūsties un atturēties no fiziskām vai stresa izraisošām darbībām. Jāpievērš uzmanība arī veselīgam dzīvesveidam ar veselīgu uzturs. Tomēr daudzos gadījumos simptomu mazināšanai ir jālieto arī zāles. Šeit uzmanība jāpievērš regulārai uzņemšanai ar pareizu devu. Tālākais Šeina-Stoksa elpošanas kurss tādējādi ir ļoti atkarīgs no pamata slimības, tāpēc vispārēju gaitu nevar piešķirt.
Ko jūs varat darīt pats
Cheyne-Stokes elpošanas izraisītāji var būt mainīts elpošanas ritms, smadzenes bojājums un patoloģisks sirds defekts. Tāpēc skartajām personām jāspēj uzsākt dažādus pašpalīdzības pasākumus ikdienas dzīvē, kā arī dot norādījumus to darīt tuviniekiem. Sindroms parasti notiek naktī miega fāzēs. Elpošana apstājas un palielinās ķermeņa nomoda reakcijas. Veselīgs dziļš miegs nav iespējams. Bailes no pilnīga elpošanas apstāšanās skarto cilvēku var noturēt tik lielā mērā, ka diez vai šķiet normāla dzīves gaita. Pacienti ar Šeina-Stokas elpošanu bieži šķiet stipri pārguruši un izsmelti. Tas ir ļoti svarīgi vadīt līdzsvarotu dzīvesveidu un atturēties no tā alkohols, smēķēšana un narkotikas jebkura veida. Stimulatori vai miegu izraisoši narkotikas nepalīdziet pacientam, bet tam ir fiziski destruktīva ietekme. Sabalansēts uzturs bagāts vitamīni ir arī ieteicams, īpaši pacientiem ar sirds mazspēju un liekais svars. Mājas ventilatori arvien vairāk tiek izmantoti kā noderīga pašpalīdzības forma. Tomēr iepriekš sindroms ir precīzi jāpārbauda miega laboratorijā. Regulāra terapeitiskā skābeklis pārvalde zāļu regulēšana palīdz pacientam labāk tikt galā ar ikdienas dzīvi. Lai kontrolētu elpošanu un uzturētu plaušu jauda, maigs vingrinājums, piemēram, joga un peldēšana var būt atbalstošs. Kopumā uzsvars, jāizvairās no ārkārtējas fiziskas slodzes un ēdiena ar augstu tauku saturu.
