Plautenis

Definīcija

Plaušas (Pulmo) ir ķermeņa orgāns, kas atbild par pietiekamu skābekļa uzņemšanu un piegādi. Tas sastāv no divām plaušām, kas ir telpiski un funkcionāli neatkarīgas viena no otras un ieskauj sirds ar viņiem. Abi orgāni atrodas krūškurvī, aizsargāti ar ribiņas. Plaušām nav savas formas, bet tās reljefu veido apkārtējās struktūras (diafragma apakšā, sirds vidū, ribiņas ārpusē traheja un barības vads augšpusē).

Gaisu vadošo elpceļu uzbūve

Lai izprastu plaušu anatomiju, vienkāršākais veids, kā saprast gaisa ceļu, ko elpojam, ir sekot gaisa ceļam, ko elpojam: gaiss iekļūst ķermenī caur mute or deguns. Tad tas ieplūst kakls (rīklē), tad uz balsene ar vokālās krokas. Līdz šim gaisa un pārtikas ejas ir identiskas.

No ejas starp vokālās krokas, kas veido augšējo elpceļu šaurāko daļu, sākas traheja. Anestēzijas laikā un ārkārtas pacientiem šo šauro punktu savieno caurule (elpošana caurule) (intubācija), lai varētu nodrošināt piegādi ar mehānisku palīdzību ventilācija. No vokālās krokas turpmāk visas nākamās sekcijas ir tikai gaisa vadošas; ja svešķermeņi nokļūst šeit, to sauc par aspirāciju, kas pēc tam izraisa klepus reflekss.

Gaisa vadīšanas sekciju anatomija

Traheja atrodas ļoti tālu uz priekšu kakls, lai būtu iespējams veikt a tracheitomija šeit. Tas nodrošina piekļuvi plaušām ārkārtas gadījumos augšējo elpceļu nosprostojuma gadījumā (piemēram, vemšana). Trahejas siena sastāv no skropstu šūnām, kas raksturīgas elpošanas trakts.

Šo skropstu šūnām uz virsmas ir smalki matiņi (kinocilijas), ko tās izmanto gļotu un svešķermeņu transportēšanai (piem. baktērijas) virzienā uz mute. Gļotas satur īpašas antibakteriālas vielas (paredzētas pret baktērijas) un to veido cits specializēts šūnu tips (tā sauktās kausa šūnas). Tam ir mehāniska un imunoloģiska (baktēriju aizsardzības) aizsargfunkcija.

Dažādi iemesli, īpaši cigarešu dūmi (smēķēšana), kairina skropstu šūnas un palielina gļotu veidošanos. Apm. 20 cm gara traheja beidzot sazarojas krūškurvī, veidojot kreiso un labo galveno bronhu (Bifurcatio tracheae), kas pēc tam nonāk attiecīgi labajā un kreisajā plaušās. Labais bronhs (= spīdumu atzars) ir nedaudz lielāks un iet stāvākā leņķī, tāpēc, visticamāk, norīti svešķermeņi nonāk labajā plaušās. Vietu, kurā bronhi nonāk plaušās, sauc par hilusu; uz asinis un limfa kuģi arī šeit iekļūt plaušās.