Ievads
Cilvēka ķermenis ir dzīvotne vairāk nekā 1012 sugām baktērijas, no kuriem liela daļa apdzīvo zarnu. baktērijas parasti ir saistītas ar infekcijām un slimībām. Tomēr zarnās baktērijas ir svarīga funkcija imūnā sistēma un aizsargā pret kaitīgiem mikroorganismiem. Šī iemesla dēļ veselīgs zarnu flora ir svarīgs veselība.
Dabiskā zarnu flora
Pirmās dabīgo baktērijas zarnu flora tiek pārraidīti ar kontaktu starp jaundzimušo un tā māti dzimšanas laikā. Mātes maksts un perianālās floras baktērijas (baktēriju kolonizācija ap tūplis) sasniedz mazuļa gremošanas trakts via mute. Liela daļa šo baktēriju veido vēlāku normu zarnu flora (piemēram, E. coli, enterobaktērijas un streptokoki).
Pēc tam baktērijas uzsūcas ar pārtiku bērnība. Pieaugušā veselīgā zarnu flora galvenokārt sastāv no anaerobām (bez skābekļa dzīvojošām) baktērijām. Cilvēkā to skaits ir aptuveni 10-100 miljardi baktēriju gremošanas trakts.
Liela daļa no tām atrodas resnajā zarnā. Pašlaik tiek lēsts, ka ir aptuveni 1800 ģinšu un 36000 dažādu baktēriju veidu. Zarnās esošo baktēriju funkcija cita starpā ir īsās ķēdes taukskābju ražošana, zarnu peristaltikas stimulēšana (pārtikas kustība caur zarnu muskuļiem), gremošanas veicināšana un stiprināšana imūnā sistēma.
Vissvarīgākais faktors dabisko baktēriju attīstībai zarnās ir uzturs. Liels ātrās ēdināšanas ātrās ēdināšanas vai saldētas pārtikas patēriņš nav ieteicams. Pārtikas konservēšanas metodes uztur ēdienu pēc iespējas bez baktērijām, taču tas iznīcina arī labdabīgās baktērijas, kas nogulsnētos zarnās.
Ieteicami arī tādi skābie piena produkti kā kvarks, jogurts vai siers, kas skābā rakstura dēļ labvēlīgi ietekmē zarnu skābo floru. Jāizvairās no sacietējušiem un pārkarsētiem taukiem. Pārkarsētie tauki rodas pannā ceptos ēdienos, barības vielas labi var izmantot bojātā zarnu flora.
Zarnu floras uzkrāšanos var panākt, aizstājot (aizstājot) “labās” baktērijas. E. coli aizstāšana nav iespējama, jo baktēriju nosēšanās ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Ar laktobacillām un bifidobaktērijām tomēr ir iespējama aizstājterapija, kuru lieto biežāk.
Baktēriju sugas
Zarnu kolonizācija ar baktērijām sākas dabiski dzimušiem bērniem jau maksts dzemdību laikā. Pirmos baktēriju celmus var noteikt neilgi pēc piedzimšanas. Īpaši zarnu kolonizācija ar Escherichia coli, Enterobacteriaceae un Streptokoki sākas diezgan agri.
Tā kā dabiskajam dzemdību procesam ir izšķiroša loma zarnu baktēriju kolonizācijā, agrīnā bērnība zarnu flora var ievērojami mainīties pēc dzemdībām ar ķeizargrieziena palīdzību. Bērni, kas dzimuši ar ķeizargrieziena palīdzību, sākotnēji uzrāda nedabiski mainītu zarnu floru, kas atbilst mātes ādas florai. Papildus dzimšanas procesam uzturam ir arī ievērojama ietekme uz to, kuras baktērijas apmetas zarnās.
Šajā kontekstā no zarnu floras parasti ir iespējams izdarīt secinājumus par to, vai bērns tiek barots ar krūti vai tikai saņem pudeles barību. Pilnībā zīdītu bērnu gadījumā pienskābi ražojošās baktērijas (tā sauktās bifidobaktērijas un laktobacillas) var atrast gan lielajos, gan tievā zarnā pirmajās dzīves nedēļās. Pienskābe (laktāts), ko ražo šie baktēriju celmi, izraisa pH vērtības pazemināšanos zarnās.
Tādēļ šo bērnu zarnu vide iegūst skābu raksturu. No otras puses, bērniem, kuri galvenokārt tiek baroti ar pudelēm barotu pārtiku, agrīnā vecumā zarnās rodas baktērijas, kas atbilst pieaugušo zarnu florai. Pieaugušā vecumā zarnu floru raksturo liels skaits dažādu baktēriju sugu.
Veseliem pieaugušajiem zarnās var noteikt tā saucamās anaerobās baktērijas (baktērijas, kuru izdzīvošanai nav nepieciešams skābeklis). Aptuveni 90 procenti baktēriju pieaugušā apkārtnē kols var piešķirt Firmicutes, Bacteroidetes, Proteobacteria un Actinobacteria ģintīm. Turpretī mikroflora tievā zarnā galvenokārt satur Enterococcus un Lactobacillus ģints fakultatīvi anaerobās baktērijas.
Fakultatīvi anaerobās baktērijas var izdzīvot gan ar skābekli nabadzīgā, gan ar skābekli bagātā vidē. Papildus šiem veselība- veicinot baktērijas, zarna var būt arī patogēnu baktēriju patogēnu kolonija. Šādu baktēriju klasiski piemēri zarnās ir enterohemorāģiska E. coli (EHEC), enteropatogēna E. coli (EPEC), enteroinvazīva E. coli (EIEC) un enterotoksiska E. coli (ETEC).
Baktērijas no enterohemorāģiskās E. coli (EHEC) grupas cilvēkiem izraisa asiņainu (hemorāģisku) caureju. E. coli (Escherichia coli) ir baktērija, kas sastopama mūsu zarnās. Lielākā daļa E. coli ģints celmu nav patogēni cilvēkiem.
Tā drīzāk ir nozīmīga zarnu floras sastāvdaļa. E. coli ir svarīga loma gremošanā - baktērija ir galvenais baktēriju ražotājs vitamīni. Īpaši K vitamīnu ražo E. coli.
Tomēr patogēni (slimību izraisoši) celmi var izraisīt urīnceļu infekcijas (UPEC), meningīts (NMEC) vai zarnu slimības (EHEC / AIEC). Tomēr šie patogēni celmi parasti nenotiek mūsu zarnās. Lai iedarbinātu a urīnceļu infekcijas, baktērijām arī vispirms jāsaskaras ar urīnceļiem.
