Kuras baktērijas zarnās ir lipīgas?
Dažas baktērijas, kas dabiski rodas zarnās, noteiktās situācijās var izraisīt slimības. Ir daži piemēri (Proteus, Klebsiellen, E. coli) baktērijas kas var izraisīt tādas slimības kā pneimonija vai urīnceļu infekcijas, kad tās pāriet no zarnām uz citām ķermeņa daļām. Īpaši tūplis un sieviešu maksts bieži noved pie infekcijām.
Kas ir histamīnu veidojošās baktērijas?
Histamīns ražošana tiek attiecināta uz dažiem baktērijas cilvēkā stīga. Tā var būt problēma, īpaši gadījumos, kad: histamīna neiecietība vai alerģija. Šajā kontekstā tādi simptomi kā ādas kairinājums, vemšana, ziņots par caureju un astmas lēkmēm.
Tomēr jāatzīmē, ka klīniskā aina histamīna neiecietību nepieņem visi ārsti, nemaz nerunājot par viņiem zināmu. Starp histamīnu ražojošajām baktērijām visbiežāk min baktēriju Morganella morganii (agrāk Proteus morganii). Šeit ir ieteicams izmērīt fermenta diaminooksidāzes (DAO) aktivitāti, lai izpētītu baktērijas klātbūtni.
Alternatīvi, var veikt izkārnījumu testu. Tomēr klīniskā aina un diagnoze, visticamāk, tiek attiecināta uz alternatīvo medicīnu un nav pietiekami zinātniski pierādīta. Šī iemesla dēļ tēma parastās medicīnas ietvaros jāuztver ar zināmu skepsi.
Cilvēka zarnās ir daudz mikrobu patogēnu. To kolonizē baktērijas, kā arī arhejas (oriģinālās baktērijas) un eikarioti (dzīvas būtnes, kuru šūnām ir šūnu kodols). Kopumā var pieņemt, ka zarnās ir apmēram desmit reizes vairāk mikroorganismu nekā cilvēka ķermenī.
Katrā gramā izkārnījumos ir vairāk baktēriju nekā cilvēku uz zemes. Cik daudz dažādu veidu baktērijas zarnās var piešķirt, joprojām nav skaidrs. Tomēr tiek pieņemts, ka zarnās var atrast apmēram 1000 līdz 1400 dažādu baktēriju celmu.
Tiešā un resnās zarnas tiešā salīdzinājumā resnās zarnas baktēriju kolonizācija ir daudz blīvāka. Zarnās atrastās baktērijas aptuveni iedala divās grupās: veselība-bojājošās, putrefaktīvās baktērijas (sinonīms: koliformas baktērijas) un veselību veicinošās baktērijas (sinonīms: probiotikas), pie kurām papildus daudziem citiem baktēriju celmiem pieder arī labi zināmās lakto- un bifidobaktērijas. Turklāt jau ir pierādīts, ka baktēriju kolonizācijas blīvums jaundzimušo un zīdaiņu zarnās ir salīdzinoši zems.
Dzīves gaitā tomēr skaits baktērijas zarnās vienmērīgi palielinās un izaug par plašu mikrofloru. Šī mikroflora ir iesaistīta gan tiešā aizsardzībā pret patogēniem (tā sauktā kolonizācijas rezistence), gan imūnā sistēma. Jo īpaši baktēriju patogēni, kas atrodas kols nav obligāti jābūt patoloģiska rakstura.
Papildus gremošanas procesa atbalstam šīm baktērijām ir izšķiroša loma vitamīni un zarnu cilpu mobilitātes stimulēšanā (zarnu peristaltikas stimulēšana). Šādu milzīgu daudzumu baktērijas zarnās tāpēc ir pat noderīgs cilvēka organismam. Tomēr eksperimentālie pētījumi ar pelēm ir parādījuši, ka dažiem baktēriju patogēniem un dažādām amēbām patogēnās īpašības attīstās tikai ar zarnu flora. Turklāt novirze no normālas baktēriju nelīdzsvarotības zarnās var negatīvi ietekmēt baktēriju stāvokli veselība. Baktērijas, kas parasti nav sastopamas zarnās, var izraisīt arī nopietnas kuņģa un zarnu trakta slimības, kas saistītas nelabums, vemšana un caureja.
