Autiņbiksīšu izsitumi: ārstēšana un profilakse

Autiņbiksīšu dermatīts: apraksts

Sāpīgu dibenu mazulim, mazulim vai pacientam ar nesaturēšanu sauc par autiņbiksīšu dermatītu. Šis termins parasti apzīmē ādas iekaisumu intīmajā un sēžamvietas zonā.

Dažos gadījumos autiņbiksīšu dermatīts var izplatīties uz blakus esošajām ādas vietām (piemēram, augšstilbiem, muguru, vēdera lejasdaļu). Ārsti to sauc par izkliedētiem bojājumiem.

Autiņbiksīšu dermatīts: simptomi

Tipiski autiņbiksīšu dermatīta simptomi ir:

  • plašs ādas apsārtums (eritēma), kas parasti sākas ap anālo atveri un sniedzas līdz augšstilbu iekšpusei un vēderam
  • mazu ādas mezgliņu un zvīņu veidošanās
  • atvērtas, raudošas, sāpīgas vietas (bieži aprakstītas kā “sāpīgums”)
  • sāpes un nieze iegurņa zonā
  • dedzinoša sajūta urinējot
  • Autiņbiksītes smaržo pēc amonjaka

Invāzija ar sēnītēm vai citiem mikroorganismiem

Rauga sēnītes var izplatīties uz mazuļa sāpošā dibena: Candida albicans, sēne, kas parasti dzīvo zarnās, var viegli kolonizēt bojāto ādu, izraisot autiņbiksīšu sēnīti. Šajā gadījumā ādas bojājumi vairs nav skaidri izteikti, bet atsevišķi mezgliņi, kā arī pustulas un pūtītes izplatās apkārtējā zonā (piemēram, uz augšstilbiem). Izsitumu malās āda bieži zvīņojas.

Infekcijas rezultātā dažkārt var veidoties ādas bojājumi uz ķermeņa augšdaļas, sejas un galvas. Piemēram, pētījumos ir novērota bakteriāla autiņbiksīšu dermatīta un impetigo contagiosa saistība.

Autiņbiksīšu dermatīts: cēloņi un riska faktori

Kairinošs faktors amonjaks

Šo efektu pastiprina amonjaks. Šis ķīmiskais ūdens un slāpekļa savienojums veidojas urīnā atrodamās urīnvielas šķelšanās laikā (ar fermentu ureāzi). Amonjaks kairina autiņbiksīšu zonas ādu. Tas arī nedaudz paaugstina ādas pH. Tādā veidā āda zaudē savu aizsargājošo skābes apvalku. Tas parasti novērš dažu baktēriju augšanu.

Infekcija ar sēnītēm vai baktērijām

Riska faktoru ietīšanas un kopšanas līdzekļi

Slikta higiēna

Slikta higiēna ir galvenais iemesls, kas izraisa sāpes mazuļiem. Zīdaiņiem, kā arī pieaugušajiem, kas valkā aizsargbikses, kuri ir reti autiņi vai nav rūpīgi mazgāti vai žāvēti, ir paaugstināts autiņbiksīšu izsitumu risks.

Pamatslimību riska faktors

Papildu ādas inficēšanos ar slimību izraisošiem patogēniem veicina arī dažādas pamatslimības. Tās ir tādas ādas slimības kā atopiskā ekzēma, psoriāze, seborejas ekzēma vai sausa āda kopumā. Bet novājināta imūnsistēma palielina arī autiņbiksīšu dermatīta risku.

Autiņbiksīšu dermatīts: diagnostika un pārbaude

Autiņbiksīšu dermatīta diagnozi veic pediatrs vai ādas slimību speciālists dermatologs. Parasti pietiek ar to, ka ārsts rūpīgi pārbauda skartās ādas vietas. Lai diagnosticētu autiņbiksīšu dermatītu, parasti pietiek ar klasiskām pazīmēm (apsārtums, pustulas, izdalījumi, zvīņas) un izskatu tipiskajā ādas zonā (dzimumorgānos, sēžamvietā, mugurā, vēdera lejasdaļā, augšstilbos).

Turpmākie izmeklējumi

Fiziskās apskates laikā ārsts meklē arī citas slimības pazīmes ārpus autiņbiksīšu zonas. Piemēram, raugs Candida albicans bieži ietekmē arī muti un zarnas. Lai noteiktu precīzu patogēnu, ārsts ņem uztriepi no skartās ādas vietas. Tas ir īpaši nepieciešams smagos gadījumos (papildu bakteriāla infekcija) vai tad, ja nozīmētā autiņbiksīšu dermatīta terapija nav devusi rezultātus.

Autiņbiksīšu dermatīts: ārstēšana

Ja pamatslimības ir izslēgtas kā cēlonis, var paļauties uz šādiem pasākumiem, lai izārstētu mazuļa sāpošo dibenu. Tie ir piemēroti arī autiņbiksīšu izsitumu profilaksei!

Ļaujiet gaisam nokļūt mazuļa sāpošajā dibenā!

Regulāri maini autiņbiksītes!

Ieteicams ne tikai pārbaudīt autiņbiksītes vairākas reizes dienā, bet arī mainīt tās ik pēc trīs līdz četrām stundām (urīna un fekāliju gadījumā nomainīt nekavējoties). Lai autiņbiksīte pārāk nerīvētos, tā jāuzvelk brīvi. Tad zem tā var uzkrāties mazāk siltuma.

Visus lietotos tekstilizstrādājumus pēc lietošanas mazgājiet vismaz 60 grādos pēc Celsija (mazgāšana ar vārīšanu).

Pareizi notīriet un nosusiniet autiņbiksīšu zonu!

Visus lietotos tekstilizstrādājumus pēc lietošanas mazgājiet vismaz 60 grādos pēc Celsija (mazgāšana ar vārīšanu).

Pareizi notīriet un nosusiniet autiņbiksīšu zonu!

Apmeklējiet savu ārstu!

Ja pamanāt izsitumus uz bērna vai radinieka, jums jākonsultējas ar savu pediatru vai dermatologu. Viņš vai viņa var izslēgt iespējamās pamatslimības un sniegt noderīgus padomus par autiņbiksīšu izsitumu ārstēšanu. Nevilcinieties jautāt viņam tieši par īpašām ārstēšanas iespējām. Papildu ādas infekcijas gadījumā ārsts izrakstīs arī medikamentus.

Lietojiet tikai ārsta norādītās ziedes vai pastas!

Autiņbiksīšu dermatīta gadījumā īpaši piemērotas ir mīkstas, cinku saturošas pastas uz ūdens bāzes. Uz stipri izplūstošiem izsitumiem iepriekš var uzklāt žāvējošas un dezinficējošas mīkstas pastas. Smagu ādas bojājumu gadījumā var būt noderīgas arī kortizona ziedes. Tomēr tos drīkst lietot tikai ārsts un tikai īsu laiku.

Apkopojot: ABCDE ieteikumi

Ekspertu grupa no Kalifornijas profesionālā rakstā apkopoja ieteikumus autiņbiksīšu izsitumu ārstēšanai, izmantojot burtus ABCDE:

  • A = gaiss (gaiss) – bez autiņbiksīšu laiki
  • B = barjera – dabiskā ādas barjera ir jāaizsargā vai jāuztur ar atbilstošām pastām.
  • C = tīrs – rūpīga un maiga tīrīšana ir svarīga autiņbiksīšu dermatīta terapijas sastāvdaļa.
  • E = izglītība — tajā jāiesaista ārsts vai eksperts (piemēram, vecmāte), kas var izglītot par autiņbiksīšu dermatītu un sniegt noderīgus ārstēšanas padomus.

Autiņbiksīšu dermatīts: slimības gaita un prognoze

Autiņbiksīšu dermatīts parasti dziedē īsā laikā bez sekām. Ir svarīgi veikt profilaktiskus pasākumus, izvairīties no riska faktoriem un rūpīgi ārstēt iespējamās infekcijas.