Acu raustīšanās, plakstiņu raustīšanās vai acu raustīšanās ir piespiedu kārtā muskuļu raustīšanās no plakstiņš. Bieži vien tādi acu raustīšanās ir nekaitīgs, bet tas var arī norādīt uz pamatslimībām vai trūkumiem vai ķermeņa nelīdzsvarotību.
Kas ir acu raustīšanās?
Acu raustīšanās ir tas, ko daudzi cilvēki ir pieredzējuši vienā vai otrā laikā. Vairumā gadījumu augšējā plakstiņš acs raustās neviļus un ātri pēc kārtas. Acs raustīšanās vienā vai otrā laikā ir pieredzējuši daudzi cilvēki. Parasti augšējais plakstiņš acs raustās neviļus un ātri pēc kārtas. Tāda acs raustīšanās nav jābūt nepareizas darbības vai slimības pazīmei. Pat veselīgā ķermenī ik pa laikam rodas šādi nervu raustīšanās. Pārsvarā nekaitīgs acu raustīšanās var notikt dažu minūšu vai pat stundu laikā. Ja acu raustīšanās notiek vairākas dienas vai ilgāk, var būt ieteicams apmeklēt ārstu; parasti neirologs ir piemērots kontaktpunkts. Pretstatā nervozai raustīšanās, kas var rasties veselīga ķermeņa iekšienē, acu raustīšanās parasti ir vairāk pamanāma skartajai personai, jo tā uz īsu brīdi var traucēt redzes lauku. Acu raustīšanās ir redzama arī ārpasaulei.
Cēloņi
Acu raustīšanos galvenokārt izraisa tā sauktā augšējā plakstiņa muskulis - plakstiņu lifts. Šis muskulis saņem signālus caur nervu sistēmas. Tiek uzskatīts, ka parasts acu raustīšanās cēlonis ir, piemēram, fizisks vai psiholoģisks uzsvars vai smaga nogurums. Tomēr aiz acu raustīšanās var slēpties arī citi cēloņi, un ne vienmēr ir iespējams skaidri noteikt cēloni. Piemēram, pārāk daudz sporta un fiziskas slodzes var izraisīt acu raustīšanos, jo pārmērīga lietošana samazina nervu darbību. Pārkāpumi minerālā vai ūdens līdzsvarot ķermeņa daļa var arī veicināt acu raustīšanos; ja šīs vielas organismam nav pietiekami pieejamas, saziņa starp nervi un muskuļus (ieskaitot acs muskuļus) var negatīvi ietekmēt. Visbeidzot, acu raustīšanās var arī slēpt slimības. Šādas slimības ir, piemēram, vīrusu infekcijas; ķermeņa spēki šeit ir vērsti uz cīņu pret vīrusu.
Slimības ar šo simptomu
- Nepietiekams uzturs
- Minerālu deficīts
- Narkotiku atkarība
- Cukura diabēts
- Glutēns-
neiecietība
- Hroniska nieru mazspēja
Diagnoze un gaita
Acu raustīšanās gaita vispirms ir atkarīga no tā, vai tā ir “veselīga” acu raustīšanās vai acu raustīšanās ar slimības vērtību; nekaitīgs acu raustīšanās parasti beidzas pēc dažām stundām atkal tikpat pēkšņi, kā tas notika. Ja slimības ir atbildīgas par acu raustīšanos, acu raustīšanās parasti ir atkarīga no pamata slimības gaitas. Ja ar atbilstošu slimību var veiksmīgi cīnīties vai uzvarēt, acu raustīšanās parasti arī mazinās vai vairs nenotiek. Pats acu raustīšanās diagnozi ārsts var noteikt diezgan viegli, jo acu raustīšanās ir novērojama. Attiecīgā fona diagnostika bieži ir grūtāka, jo acu raustīšanās gadījumā bieži mijiedarbojas dažādi cēloņi.
Komplikācijas
Acu raustīšanās vairumā gadījumu ir nekaitīga. Bieži tiek novērots tikai nekontrolēts muskuļu raustīšanās. Tomēr acu raustīšanās var norādīt arī uz dažādām slimībām un parādīt ķermeņa deficīta simptomus. Visi, iespējams, ir pieredzējuši acu raustīšanos, kur plakstiņš raustās ātri pēc kārtas. Šāda nervu raustīšanās notiek pat pilnīgi veseliem cilvēkiem, parasti tā ir pilnīgi nekaitīga un pati pazūd pēc dažām minūtēm. Tomēr, ja acu raustīšanās ilgst vairākas dienas, jāapmeklē ārsts. Šeit neirologs būtu piemērots kontaktpunkts. Skartie ļoti spēcīgi uztver acu raustīšanos, taču tas nemaz nav slikti otram. Acu raustīšanos vienmēr izraisa plakstiņa muskulis, tā sauktais plakstiņu lifts. Izplatīts cēlonis ir nogurums or uzsvars. Pārāk daudz sporta vai fizisko uzsvars bieži vien ir arī acu raustīšanās izraisītājs, jo šeit nervu darbība ir ievērojami pasliktināta. Ja ķermenim nav pietiekami daudz ūdens pieejams, nervi muskuļi nevar savstarpēji labi sazināties, un rodas arī acu raustīšanās. Tomēr, ja acu raustīšanās notiek bieži, aiz tās var būt vīrusu slimība, oftalmologs šajā gadījumā ir absolūti nepieciešams. Tomēr acu patoloģisko raustīšanos var viegli ārstēt, vai nu tā vairs nenotiek, vai arī to novēro ļoti reti.
Kad jums vajadzētu doties pie ārsta?
Acu raustīšanās gadījumā, cita starpā, jākonsultējas ar ārstu, ja simptomi saglabājas vairāku dienu laikā vai ja tiem ir pievienoti simptomi, piemēram, galvassāpes, koncentrēšanās grūtības vai īslaicīgi redzes traucējumi. Neirologs var izslēgt nopietnus cēloņus, piemēram, darbības traucējumus smadzenes, audzējs vai nervu bojājumi acu zonā; oftalmologs var pārbaudīt, vai acīs nav redzes, ievainojumu vai iekaisumu, un tādējādi noteikt ticamu diagnozi. Pretējā gadījumā ieteicams apmeklēt ārstu, ja acu raustīšanās rodas redzes aparāta slimības vai smadzenesPēc tam, kad alkohols narkotiku lietošana vai saskare ar kodīgām vai kairinošām vielām. Ieteicams arī konsultēties ar oftalmologs ja ir pamata slimības, piemēram, celiakija slimība, hroniska niere slimība vai diabēts, ko slimības gaitā bieži pavada acu raustīšanās. Savukārt, ja acu raustīšanās notiek tikai neregulāri, tas, visticamāk, ir nervozs raustīšanās, ko izraisa stress vai pārmērīga nogurums, un kas pēc dažām dienām līdz nedēļām izzudīs pati. Minerālu trūkumi, nepietiekams uzturs vai acu slodze no darba pie datora ekrāna parasti nav problemātiska - ārsta apmeklējums ir nepieciešams tikai tad, ja sūdzības palielinās un acu raustīšanās ierobežo dzīves kvalitāti vai ja rodas citi simptomi, kas norāda uz nopietnu pamata slimību.
Ārstēšana un terapija
Atkarībā no acu raustīšanās cēloņa ir vairākas metodes, kā novērst acu raustīšanos. Piemēram, ja acu raustīšanos izraisa stresa faktori, atpūta metodes var palīdzēt acu raustīšanai. Ir daudz dažādu atpūta metodes; katrā gadījumā ir svarīgi noskaidrot, kura relaksācijas metode indivīdam šķiet vispatīkamākā un efektīvākā. Pozitīvu efektu var dot arī relaksējošas masāžas. Acu raustīšanos, iespējams, var mazināt arī apzināta persona uzturs: Galvenais, pietiekams krājumu daudzums magnijs šeit piemin mediķi, jo magnijs ir svarīga saikne starp nervu signāliem un muskuļu reakcijām. Ja nepietiek magnijs var uzņemt kopā ar pārtiku, to var lietot diētas veidā bagātinātāji, piemēram. Pietiekami daudz t.s. mikroelementi (ķermenim svarīgas vielas) var būt nozīme arī acu raustīšanās apkarošanā. Turklāt pietiekams (veselīgā mērā) fiziskais vingrinājums var pozitīvi ietekmēt acu raustīšanos. Ja acu raustīšanās pamatā ir noteikta slimība, pirmais terapeitiskais solis bieži ir šīs slimības apkarošana.
Perspektīvas un prognozes
Reizēm acu raustīšanās ir sastopama lielai iedzīvotāju daļai. Vienkārši cēloņi, piemēram, redzes nervs vai pārmērīga nogurums veicina labu prognozi. Pēc dažu stundu vai vienas līdz divu dienu apzināta atpūtas perioda simptomi pilnībā izzūd bez turpmākas ārstēšanas. Tomēr, ja tie joprojām pastāv, ieteicams veikt ģimenes ārsta vai oftalmologa pārbaudi. Radzenes kairinājums vai pat neliels svešķermeņu radīts ievainojums bieži pēc to noņemšanas pilnībā atkāpjas. Līdzīgu situāciju var novērot veiksmīgā stresa slimnieku ārstēšanā. Paaugstināta psiholoģiskā noturība samazina fizisko izpausmi organismā. Ir arī uzticamas terapeitiskas pieejas pret augsts asinsspiediens, kas var izraisīt indivīda pārmērīgu reakciju nervi. Tomēr ir sliktākas izredzes straujas redzes spēju samazināšanās gadījumā, ja ir dziļi iesakņojies brūces, smagas infekcijas vai pat išēmiska trieka (smadzeņu infarkts). Ja ir aizdomas par nopietnu fona, ātrai rīcībai ir izšķiroša nozīme, lai iegūtu labu prognozi. Pamatslimības, piemēram, multiplā skleroze or hipertiroīdisms var ievērojami ierobežot ar medikamentiem. Tomēr recidīva un no tā izrietošo acu raustīšanās risks saglabājas visu pacienta dzīvi. Ņemot vērā acu raustīšanās cēloņu dažādību, skaidra prognoze ir iespējama tikai pēc speciālista rūpīgas pārbaudes. Vairumā gadījumu simptoms izrādās gan kaitinošs, gan nenozīmīgs bez citiem pavadošiem simptomiem.
Profilakse
Daži iespējamie soļi acu raustīšanās novēršanai ir līdzīgi attiecīgajiem terapeitiskajiem soļiem: principā acu raustīšanos bieži var novērst ar līdzsvarotu dzīvesveidu. Piemēram, var būt noderīgi izvairīties no pārmērīga stresa vai samazināt to. Bagāts uzturs ir arī iespējams preventīvs faktors. Šāds dzīvesveids var arī samazināt inficēšanās risku, kas var vadīt līdz acu raustīšanās.
Lūk, ko jūs varat darīt pats
Ideālā gadījumā skartie cilvēki ikdienā novērš stresa izraisītu acu raustīšanos pasākumus uz samazina stresu nekavējoties. Lai gan izmaiņas ikdienas darba dzīvē bieži vien nevar īstenot uzreiz, ir mazas pasākumus ikdienas privātajā dzīvē parasti ir iespējams. Piemēram, tikšanās un privāto pienākumu samazināšana ir noderīga daudziem slimniekiem, lai ķermenis un prāts varētu atrast mieru. Īpaši vakara aktivitātes daudziem cilvēkiem rada stresu. Tie, kas joprojām ir noguruši un steidzas no sapulces uz sapulci, nevar izslēgties. Arī sociālo mediju patēriņš un viedtālruņa pastāvīga lietošana vadīt līdz pastāvīgai iekšējai spriedzei dažiem cilvēkiem, ko var mazināt, apzināti izslēdzot tehnoloģiju. Autogēna apmācība, joga un citas garīgās atpūta vingrinājumus parasti var viegli integrēt ikdienas dzīvē. Tie palīdz palielināt iekšējo mierīgumu, kas var pozitīvi ietekmēt acu raustīšanos. Acu raustīšanās slimnieki var arī lietot bagātinātāji satur magnijs un vitamīns B12. Šis vitamīni un minerāli var pozitīvi ietekmēt muskuļus, krampjot. Bieži vien raustošo aci uztver daudz intensīvāk paši ietekmētie, nevis apkārtējie. Tomēr tie, kas pastāvīgi baidās, ka citi cilvēki pamanīs acu raustīšanos, rezultātā kļūst vēl vairāk saspringti. Šeit atvērta pieeja problēmai var vadīt vairāk relaksācijai, kam savukārt arī pozitīvi jāietekmē acu raustīšanās.
