Rozmarīns ir kļuvis pazīstams kā ļoti aromātisks augs, kas pirmo reizi izmantots vārīšanas kā garšvielu zāle.
Rozmarīna sastopamība un audzēšana
Rozmarīns attīstās tipiska pikanta un diezgan spēcīga pati smarža, un to var audzēt ar spraudeņu pavairošanu. Rozmarīns plaukst Vidusjūrā un mīl visus saulainus, zemuūdens klimatiskie apstākļi un kaļķainā augsne. Portugālē, Jonijas jūrā un Melnajā jūrā sastopams arī rozmarīns. Augs ir labiats, un to raksturo mūžzaļš augums. Lapas ir garas, šauras un stingras, un tās atrodas uz tā dēvētajiem zvaigžņainajiem, filca veida viltus virpuļiem. Rozmarīns veido neuzkrītošus ziedus, kas zied visu gadu. Rozmarīns ir lieliski pielāgots sausai un ļoti siltai videi ar matainām lapām, kas ir salocītas uz apakšpusi. Rozmarīnam piemīt tipiska pikanta un diezgan spēcīga smarža, un to var audzēt ar spraudeņu pavairošanu.
Efekts un pielietojums
Rozmarīna lietošana galvenokārt attiecas uz intensīvu lietošanu garšviela zāle. Šī iemesla dēļ rozmarīns ir virtuve garšviela un ir piemērots ne tikai pikantu un zemniecisku ēdienu garšvielām, bet arī kā aromatizējošs papildinājums želejām no āboliem un zāļu sviestiem. Turklāt, sadedzinot, rozmarīns izdala līdzīgu smaku vīraks. Rozmarīnam ir svarīga nozīme dabiskās medicīnas kontekstā, jo rozmarīnu uzskata par ārstniecības augu. Zāļu lietošana balstās gan uz spēcīgo germicīdu, gan tā dēvēto antiseptisko iedarbību, kā arī uz ēteriskajām eļļām, kuras augā ir bagātīgā daudzumā. Vairāk vai mazāk zināmas intensīvi iedarbojošās rozmarīna eļļas, kas pazīstamas ar tām āda sasilšanas īpašības. Šīs eļļas ir piemērotas gan iekšējai, gan ārējai apstrādei, un tās populāri izmanto kā daļu no aromterapija. Vēl viena rozmarīna izmantošana ir medus iegūts no rozmarīna ziediem, kam ilgstoši uzglabājot ir ziedēm līdzīga konsistence. Rozmarīna sastāvdaļas raksturo asinis apgrozība stimulējošs, āda kairinošas un pretiekaisuma īpašības. Turklāt rozmarīns kā tēja tiek uzskatīts par ārkārtīgi ēstgribu un pārdozēšanas gadījumā reibinošu, kā arī krampjus izraisošu. Cilvēkiem, kas cieš no veselība problēmas, ko izraisa samazināts žults plūsma, rozmarīns ir ieteicams kā žults stimulējošs bezrecepšu līdzeklis. Tas attiecas arī uz pastāvīgu diskomfortu gadījumos kuņģis un zarnas nepietiekamas gremošanas sulas dēļ un attiecībā uz urīnpūslis nosacījumiem. Rozmarīns stimulē urīna izvadīšanu.
Nozīme veselībai
Formā eļļas vannas un kā rozmarīna stiprajiem dzērieniem rozmarīns var atvieglot asinsrites traucējumi un vājums, kā arī podagra un reimatisms. Pārstrādāts ziedes, rozmarīns, atsevišķi vai kombinācijā ar citiem ārstniecības augiem, ir lielisks terapeitiskais līdzeklis pret migrēnu un galvassāpes. Cilvēkiem, kuri cieš no tikko atveseļošanās brūces, ziedes un uzlējumi rozmarīna tiek uzskatīti par dabisku līdzekli, kas iznīcina iekaisumu patogēni un tai ir dezinficējošs efekts. Tas veicina brūču dziedēšana. Turklāt visiem dabiskajiem līdzekļiem no rozmarīna nav blakusparādību un risku. Viens īpašums, kas ir plaši izmantots, ir tā sauktā rozmarīna eļļas antimikrobiālā iedarbība, iznīcinot patogēnos baktērijas, raugi un veidnes, kuras var vadīt uz daudziem āda jo īpaši slimības. Šī iemesla dēļ vannas piedevas ar rozmarīnu ir ieteicamas kā ārkārtīgi izdevīgas. Rozmarīns ir ieguvis arī terapeitisku nozīmi depresija, epilepsija un daudzu hronisku fizisku slimību gadījumā. Rozmarīna savelkošo, savelkošo iedarbību parāda fakts, ka to lieto kā a tonizējošs un spazmolītiski, kā arī pretsāpju preparātos.
