Ādas struktūra
Āda (kutis), kuras platība ir aptuveni 2 m2 un tas veido 15% no ķermeņa svara, tas ir viens no lielākajiem orgāniem cilvēkiem. Tas sastāv no epidermas (ādas augšdaļa) un dermas (ādas ādas) zem tā. Ārējais slānis, epiderms, ir keratinizēts, daudzslāņu plakanšūnu epitēlijs bez asinis kuģi. Vissvarīgākais šūnu tips ir keratinocīti, kas veido keratīnu, a ūdensnešķīstošs šķiedrveida proteīns. Epidermā ir arī pigmenta šūnas (melanocīti) un imūnās šūnas. Tās ārējais slānis, ragveida slānis, sastāv no atmirušām ragveida šūnām. Epiderms pastāvīgi atjauno sevi no apakšas uz augšu.
- Epiderma
- Dermā
Derma ir perfusēta un sastāv no saistaudi ar elastīgu Kolagēns šķiedras. Vissvarīgākais šūnu tips ir fibroblasti. Dermā ir nervi un receptoriem, un tas pārstāv mati un dziedzeri. Zem dermas atrodas subcutis (hypodermis), kas anatomiski netiek uzskatīts par ādu un satur taukaudi. Kutis un subcutis kopā veido ādas apvalku. Svarīgi ādas piedēkļi ietver mati, nagi, ekrīns sviedru dziedzeri, apokrīnās smaržas dziedzeri un tauku dziedzeri.
Ādas funkcijas
Āda veic vairākas svarīgas ķermeņa funkcijas.
- Tas nodrošina barjeru pret kaitīgu ietekmi un pret infekcijām. Tas aizsargā pret fizikāliem, ķīmiskiem, termiskiem un bioloģiskiem stimuliem.
- Ādai ir ūdensatbaidošās īpašības. No vienas puses, tas aizsargā pret ūdens zaudējumi no iekšpuses un, no otras puses, nodrošina, ka ūdens no ārpuses neiekļūst audos.
- Āda ir svarīga termoregulācijai. Tas novērš siltuma zudumus un ar svīšanas hipertermiju.
- Āda ir maņu orgāns, kas sajūt pieskārienu, spiedienu, sāpes, siltumu un auksts.
- Ādai ir arī vielmaiņas funkcija. Tas sintezē D vitamīns epidermas apakšējos slāņos, stratum basale un stratum spinosum.
- Ādai ir svarīga komunikācijas funkcija, un tā ir svarīga ārējam izskatam un fiziskajai pievilcībai.
- Visbeidzot, āda var pati atjaunoties un dziedēt brūces.