Smadzeņu aneirisma

Definīcija

A smadzenes aneirisma ir a asinis kuģis, kas piegādā kuģa daļas smadzenes ar asinīm. Aneirismas parasti ir iedzimtas un paliek nepamanītas, līdz tās kļūst tik lielas, ka nospiež apkārtējos audus vai līdz tās plīst un noved pie dzīvībai bīstamas asiņošanas. Turklāt tos var izraisīt palielināts asinis spiediens dzīves laikā.

Izspiedies a asinis kuģis smadzenes faktiski nav nopietna, bet briesmas ir tādas, ka trauka siena vienlaikus kļūst plānāka. Kādā brīdī plānākā siena vairs nespēj izturēt asins un asaru spiedienu, kas pārāk bieži noved pie dzīvībai bīstamām smadzeņu asinsizplūdumiem, kas var izraisīt trieka. Kaut arī lielāko daļu insultu izraisa asinsvadu oklūzija, apmēram 10-15% gadījumu ir smadzeņu asiņošana. Starp smadzeņu asinsizplūdumiem aneirisma ir viens no vissvarīgākajiem cēloņiem. Tā kā smadzeņu aneirismas parasti neizraisa nekādus simptomus, pirms tās plīst, tās ilgu laiku paliek nepamanītas un bieži tiek diagnosticētas kā nejauši atklājumi.

Biežums

Tā kā aneirisma ilgstoši var palikt nepamanīta un bieži netiek diagnosticēta vispār, pētījuma situācija attiecībā uz tās rašanās biežumu ir ļoti neskaidra. Turklāt biežumu ietekmē arī tādi faktori kā vecums un ģenētiskā nosliece, kā arī riska faktori, piemēram, augsts asinsspiediens or smēķēšana. Pētījumi par pacientiem, kuri dažādu iemeslu dēļ saņēma smadzeņu asinsvadu attēlveidošanu, parādīja, ka apmēram 1-2% no šiem pacientiem bija smadzeņu aneirisma. Pētījumi par autopsijā nonākušiem līķiem parādīja, ka biežums ir daudz lielāks. Tādējādi 7-10% no pārbaudītajiem kāpuriem aneirisma bija viena vai vairākas kuģi no smadzenēm.

Smadzeņu artērijas aneirisma cēloņi

Ir daudz zināmu aneirisma veidošanās cēloņu un, iespējams, arī daudz nezināmu cēloņu. Šīs dzīvībai bīstamās aneirisma veidošanās pamatnosacījums ir ģenētiska nosliece. Tāpat kā citi saistaudi iedzimtas vājās vietas, asinsvadu sienas nestabilitāti var nodot arī no paaudzes paaudzē.

Tomēr ne visiem, kuriem ir šāda nosliece, galu galā būs aneirisma. Svarīgi faktori, kas ietekmē veidošanos, ir smēķēšana, augsts asinsspiediens un arī dažādu hormoni. Ja tomēr ir izveidojusies aneirisma, asinsspiediens ir galvenais faktors turpmākajā aneirisma attīstībā.

Kad asinsvadu siena nokarājas, tā vietā arī kļūst plānāka un vairs nespēj panest asinsrites radīto spiedienu, kā arī parasti biezu trauku sienu. Ja asinsspiediens ir arī paaugstināts, sacakulācija var progresēt un asinsvadu siena var kļūt vēl plānāka. Kādā brīdī siena vairs nespēj izturēt spiedienu un asaras. Tā sauktais aneirisma plīsums ir dzīvībai bīstama ārkārtas situācija, jo tas izraisa smagu asiņošanu smadzenēs.