Vienmēr saņem vairāk nekā ceturtdaļmiljons vāciešu galvassāpes nedēļas nogalē, un viņi saslimst, kad ir ārpus darba vai atvaļinājumā, un vēlas atgūties no darba uzsvars. Tas ir pazīstams kā atpūtas slimība.
Kas ir atpūtas slimība?
Brīvā laika slimības ir tipiska atpūtas slimība. Cietēji, kas bieži ir darbaholiķi vai vismaz cilvēki, kas pakļauti augsta līmeņa cilvēkiem uzsvars, nedēļas nogalēs un brīvdienās regulāri jūtas slikti. Īpaši profesionāli pārslogotiem un stresa cilvēkiem ļoti svarīgs ir brīvais laiks atpūtai un atjaunošanai. Tomēr šie cilvēki saslimst tieši tad, kad viņu darba spriedze mazinās un sākas nedēļas nogale vai atvaļinājums.
Cēloņi
Brīvā laika slimības bieži ietekmē tos cilvēkus, kuri ir ļoti ambiciozi, motivēti un atbildīgi darbā. Viņi vienmēr vēlas visu izdarīt perfekti. To darot, viņi aizmirst parūpēties par pietiekamiem pārtraukumiem un arī par sevi. Šiem cilvēkiem ir lielas cerības uz sevi un dzīvi. Viņiem brīvais laiks nenozīmē atveseļošanās posmu, bet viņi to bieži piedzīvo kā sava veida iekšēju tukšumu. Tāpēc iespējamo skaidrojumu varētu atrast uzsvars: Stresu izraisošs spiediens stimulē imūnā sistēma lai tas strādā ar pilnu ātrumu. Tāpēc ķermenis iemācās neslimot, kad ir stresa stāvoklī. Ja šis stress pazūd, imūnā sistēma izslēdzas un ķermenis saslimst. Tas ietver ne tikai nedēļas nogali galvassāpes vai svina nogurums, bet arī tādas slimības kā saaukstēšanās. Cietušie ir jutīgi pret pāreju no stresa uz atpūtu. Ķermenis vairs nespēj mazināt spriedzi šajos cilvēkos. Tāpēc tas kļūst slims. Tomēr šīs personības ir pakļautas ne tikai brīvā laika slimības riskam, bet arī tām Izdegšanas sindroms.
Simptomi, sūdzības un pazīmes
Konkrēti, pirmās brīvā laika slimības pazīmes un simptomus skartie uzskata par nekaitīgu ķermeņa reakciju, tāpēc nepievērš tām uzmanību. Tie, kuri ir pakļauti pastāvīgam stresam darbā, sākotnēji uztver tikai nepieradušos nogurums atpūtas laikā. Pa to laiku jūsu ķermenis ir pieradis pie pastāvīgas spriedzes gadiem un pārējās fāzes tagad uztver kā stresu. Tas noved pie tā, ka nepieradušie atpūta izpaužas faktā, ka psihovegetatīvā sistēma reaģē vardarbīgi. Tas sākas ar nogurums un seko migrēna, sāpošas ekstremitātes, imūndeficīts, gripa- līdzīgas infekcijas, vemšana un pat depresija. Tas ir arī iemesls, kāpēc daudzi sirds uzbrukumi nenotiek stresa maksimuma periodos, bet gan naktī, brīvajā laikā vai atvaļinājumā. Ir ļoti svarīgi neignorēt šos fiziskos brīdinājuma signālus. Ir arī slimnieki, kuri vienkārši jūtas slikti.
Slimības diagnostika un gaita
Diagnozi var noteikt, ja atkārtoti tiek pamanīts, ka sūdzības un slimības pazīmes rodas atpūtas periodos, ti, nedēļas nogalēs vai brīvdienās. Pirmkārt, jāveic medicīniskā pārbaude, lai noteiktu, vai tam ir kādi fiziski iemesli. Ja tas tā nav, iespējams, tas ir Brīvā laika slimības gadījums. Šie psiholoģiskie procesi var veicināt pastāvīgu attīstību augsts asinsspiediens. Sirdsdarbība palielinās un asinis plūsma arī ir palielināta. Īpaši riskam pakļauti darbaholiķi un perfekcionisti, cilvēki, kuri vienkārši nespēj izslēgties, vēlas visu kontrolēt un pastāvīgi ir tā teikt. Cilvēka ķermenim tomēr nepieciešama harmoniska mijiedarbība starp spriedzi un atpūta. Tomēr, ja ķermenis ir pieradis pie pastāvīgas spriedzes un tādējādi arī pie pastāvīgi augsta adrenalīns līmenis, imūnā sistēma strādā ar pilnu ātrumu. Dīkstāves laiks un atpūta tiek uztverti kā stress. Psihe un nervu sistēmas reaģē uz to, padarot ķermeni nogurušu vai sliktu. Ja brīdinājuma signāli tiek ignorēti, tas var beigties pārpūle vai fiziskas slimības.
Komplikācijas
Lai gan brīvā laika slimība nav dzīvībai bīstams simptoms, tas noteikti jāpārbauda un jāārstē ārstam. Ja to neārstē, tas var vadīt līdz nopietnām komplikācijām un sliktākajā gadījumā pacienta nāvei. Parasti cietušie cieš gripa- līdzīgi simptomi, īpaši atpūtas vai atvaļinājuma laikā. Infekcijas vai iekaisumi un drudzis rodas arī skartās personas spēja tikt galā ar stresu un pacienti cieš nogurums un izsīkums. Pacienta imūnsistēma ir novājināta un galvassāpes un rodas sāpošas ekstremitātes. Turklāt rodas arī vispārēja slimības sajūta. Sliktākajā gadījumā brīvā laika slimība var izraisīt arī pacienta ciešanu trieka un, iespējams, mirst no tā. Brīvā laika slimība ievērojami samazina un ierobežo pacienta paredzamo dzīves ilgumu. Arī cietēji turpina ciest augsts asinsspiediens un vispārēju spriedzi. Atpūtas slimības var ārstēt ar dažādu terapijas vai relaksācijas paņēmienu palīdzību. Šajā procesā nav īpašu sarežģījumu. To, vai brīvā laika slimības dēļ samazinās dzīves ilgums, parasti nevar paredzēt.
Kad jāredz ārsts?
Brīvā laika slimības nav katrā gadījumā jāārstē ārstam. Vairumā gadījumu simptomu pārvarēšanai pietiek ar atpūtu, relaksāciju un veselīgu dzīvesveidu. Tipiski simptomi, piemēram, migrēna or nelabums parasti pēc dažām dienām bez darba stresa samazinās paši. Ja tie saglabājas ilgāku laiku vai atkārtojas nākamajā atvaļinājumā, par to jāinformē ārsts. Cilvēkiem, kuri jūtas nopietni ierobežoti brīvā laika slimības dēļ, vislabāk nekavējoties runāt ar savu ģimenes ārstu. Ārsts var izslēgt nopietnus cēloņus un izrakstīt vieglu nomierinošs. Ja sūdzības pamato psiholoģisks iemesls, viņš var konsultēties arī ar terapeitu. Ar akūtiem simptomiem jākonsultējas ar atbilstošo ārstu. Pacientiem, kuri cieš no kuņģa un zarnu trakta sūdzībām, vispirms jākonsultējas ar gastroenterologu, savukārt sirds un asinsvadu sistēmas problēmas jānoskaidro pie internista. Muskuļu vai ekstremitāšu sāpes var ārstēt chiropractor vai ortopēds, kā arī fizioterapeits.
Ārstēšana un terapija
Ir ļoti svarīgi, lai skartās personas dzīvē notiktu būtiskas izmaiņas. Bieži vien jauns darbs ir risinājums, taču to bieži nav tik viegli īstenot. Tad skartajai personai vajadzētu apšaubīt savu dzīvi un mainīt viedokli. Ir svarīgi saprast, ka darbs nav vissvarīgākais un ka galvenā uzmanība jāpievērš ģimenei, draugiem vai vaļaspriekiem. Darba un brīvā laika attiecībām jābūt līdzsvarotām. Darba dienā jāiekļauj apzināti relaksācijas periodi. Tomēr šādas domāšanas izmaiņas parasti nav viegli cietušajiem. Viņiem ir jāiemācās no jauna, kā atpūsties. Lai atvieglotu šo procesu, var izmantot dažādas metodes, piemēram, joga or progresējoša muskuļu relaksācija. Arī sporta aktivitātes un citi vaļasprieki var būt noderīgi.
Perspektīvas un prognozes
Principā, ja tiek mainīti dzīvesveida paradumi un ikdienas režīms, ir iespējama laba brīvā laika slimības prognoze. Šim nolūkam ir jāsamazina esošie stresa faktori un jāoptimizē dzīvesveida struktūra. Ietekmētā persona var patstāvīgi un pēc savas iniciatīvas veikt dažādas pašpalīdzības pasākumus lai panāktu šīs slimības uzlabošanos vai atveseļošanos. Medicīniskā ārstēšana bieži vien nav pašreizējo problēmu risinājums. Nepieciešama pietiekama uzmanība paša organisma vajadzībām. Profesionālo aktivitāšu, kā arī brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu organizēšanai vajadzētu būt labai līdzsvarot. Miega higiēna būtu jāpārskata un jāoptimizē. Tiklīdz parādās sūdzības, skartajai personai ir jārīkojas. Relaksācijas paņēmieni or meditācija procedūras palīdz labi attīstīt veselība. Ja skartā persona ilgtermiņā neveic pietiekamas izmaiņas, var rasties nelabvēlīga slimības gaita. Tiem ir būtiska ietekme uz imūnsistēmu un līdz ar to kopumā apgrozība ķermeņa. Lai gan slimība nebūs vadīt līdz letālam kursam joprojām pastāv iespēja, ka attīstīsies sekundāras slimības. Šī iemesla dēļ skartā persona tiek mudināta veikt būtiskas izmaiņas savā dzīvē. Ar veselīgu uzturs, pietiekamu fizisko slodzi, kā arī labsajūtas veicināšanu, lielākajai daļai pacientu var novērot būtisku simptomu atvieglošanu.
Kavēt
Labs preventīvs pasākums, lai izvairītos no atpūtas slimībām, ir apzināta brīvā laika pavadīšanas iekļaušana ikdienas dzīvē. Ķermenim nepieciešami atpūtas periodi, lai uzlādētu baterijas un zīmētu spēks. Ir svarīgi pārdomāt un iegūt jaunu skatījumu uz savu dzīvi. Principā darbs var būt klusa nozīme, bet ne svarīgāka par ģimeni, atpūtu un atpūtu. Būtu arī aktīvi jāpārvalda pāreja no darba uz atpūtu. Spēcīga imūnsistēma būtībā ir mazāk uzņēmīga patogēni. Tāpēc pietiekams miegs, veselīgs un līdzsvarots uzturs, un daudz vingrinājumu gaisā ir vienlīdz svarīgi.
Pēcapstrāde
Brīvā laika slimības gadījumā tikai ļoti ierobežota pasākumus un pēcapstrādes iespējas parasti ir iespējamas, un šajā slimībā galvenā uzmanība tiek pievērsta savlaicīgai atklāšanai un ārstēšanai, lai tā nenonāktu pie papildu apkopojumiem vai citām sūdzībām. Jo agrāk vēršas pie ārsta, jo labāka ir turpmākā slimības gaita, lai skartajai personai jau būtu jāsazinās ar ārstu, kad rodas pirmie simptomi un pazīmes, kas saistītas ar brīvā laika slimību. Parasti, lai mazinātu brīvā laika slimības simptomus, skartajai personai vajadzētu atpūsties. Šajā sakarā nevajadzētu veikt stresa vai fiziskas aktivitātes, īpaši nedēļas nogalēs un brīvajā laikā, lai neradītu nevajadzīgu slodzi ķermenim. Tāpat dažādas metodes muskuļu atslābināšanai var palīdzēt mazināt diskomfortu par brīvā laika slimībām, īpaši joga vai cita pasākumus šajā ziņā ir ļoti noderīgi. Tomēr brīvā laika slimības gadījumā intensīvas un mīļas sarunas ar skarto personu var arī pozitīvi ietekmēt slimības gaitu. Šajā kontekstā kontakts ar citiem slimības pacientiem bieži ir ļoti noderīgs, jo tas attiecas uz informācijas apmaiņu.
Ko jūs varat darīt pats
Cilvēkiem, kuri atkārtoti cieš no atpūtas slimībām, vispirms ir jāmaina dzīvesveida paradumi. Iedarbinošais stress, ja iespējams, būtu jāsamazina, piemēram, izmantojot regulārākus pārtraukumus darbā un vairāk brīvā laika vakaros. Pēc darba cilvēkiem arī jāpārtrauc domāt par saviem profesionālajiem uzdevumiem un tamlīdzīgi, lai ķermenis varētu atpūsties. Ieteicams izslēgt viedtālruni un arī izvairīties no sociālajiem medijiem. Tā vietā labu grāmatu var izlasīt vai kaut ko mierīgi pagatavot. Laika pavadīšana kopā ar ģimeni un draugiem palīdz arī atpūsties pēc aizņemtas dienas. Joga, progresējoša muskuļu relaksācija un masāžas palīdz ķermenim atbrīvot stresu hormoni veselīgā veidā un samazina brīvā laika slimības risku. Kad tuvojas brīvdienas, stresa līmenis jāsamazina pakāpeniski, jo tas dod imūnsistēmai laiku sagatavoties gaidāmajam atpūtas laikam. Akūtu simptomu gadījumā vienīgais, kas parasti palīdz, ir gaidīt un izārstēt slimību. Papildus medicīniskiem preparātiem pretdarbībai var izmantot dažādus dabas aizsardzības līdzekļus nelabums, galvassāpes un citi simptomi.
