Pasaule Veselība Organizācija (PVO) definē narkotiku kā jebkuru vielu, kas var mainīt dzīvā organisma funkcijas un vienlaikus nav pārtika. Atšķirībā no angliski runājošajām valstīm, kur jēdziens “narkotika” ietver arī zāles, narkotiku jēdziens Vācijā tiek definēts nedaudz šaurāk. Šajā valstī vielas un preparāti, kas var izraisīt intoksikācijas stāvokli vai apziņas un uztveres izmaiņas un vadīt atkarība tiek uzskatīti par narkotikas.
Narkotikas atšķiras pēc ražošanas, sastāva un darbības veida. Piemēram, tos var klasificēt kā biogēnus un sintētiski ražotus, cietus un mīkstus, likumīgus un nelegālus narkotikas.
Alkohols (etanols) kā zāles
Alkohols ir starp sabiedrībā pieņemtajām legālajām narkotikām. Tāpēc, ka dzer alkohols ir saistīts ar socializēšanos un izklaidēšanos lielākajā daļā rietumu valstu, to bieži neuzskata par narkotiku. Principā nav nekas nepareizs, ja reizēm tiek pasniegta vīna vai alus glāze. Tomēr, ja alkohols tiek patērēts regulāri un / vai pārmērīgi, ceļš uz alkoholisms ir ieprogrammēts.
Alkohols ir viena no narkotikām ar ļoti lielu kaitējuma potenciālu. Alkohola dzeršanu iegūst, fermentējot un destilējot dažādas pamatvielas, piemēram, graudus, augļus vai cukurs niedru.
Alkohola ietekme
Nelielās devās alkoholam ir nomācoša iedarbība. Tas padara cilvēkus izejošākus un drosmīgākus un var izraisīt garastāvokļa izmaiņas. Īstā reibumā tas var izraisīt uztveres un uzmanības traucējumus, pat pilnīgu “filmas pārtraukumu”. Piedzēries cilvēkiem bieži ir traucējumi koordinācija un runa, kas noved pie satriecoša un apmelojoša.
Dienu pēc reibuma patērētāji parasti izjūt “paģiras”Pavadībā galvassāpes, nelabums un fizisks vājums. Ilgtermiņa sekas alkohola lietošana var ietvert sirds problēmas, paaugstināta tieksme uz vardarbību, aknas bojājums, depresijaun fiziskā un sociālā pasliktināšanās. Pētījumos ir pierādīts, ka alkohola ļaunprātīgo vidū paredzamais dzīves ilgums ir par 20 gadiem mazāks nekā vidēji iedzīvotājiem.
