koordinācija

Vispārēja informācija

Termins “koordinācija” parasti attiecas uz atsevišķu procesu mijiedarbību vai koordināciju. Tā var būt piegādes pakalpojumu sniedzēja piegādes datumu saskaņošana laikā. Sportā šo terminu galvenokārt lieto kustību zinātnes jomā.

Tur termins koordinācija vai koordinācijas prasmes, tiek saprasts kā muskuļu un centrālās mijiedarbība nervu sistēmas. Piemēram, šeit var kalpot vienkāršs rokturis ar ūdens glāzi. Acs redz stiklu un nosūta informāciju caur centrālo nervu sistēmas uz atbilstošajiem roku muskuļiem.

Roka tagad nekļūdīgi satver stiklu un paceļ to. Šis ir vienkāršākais koordinācijas piemērs kustību secībās. Koordinācijas pamatā ir kustību pieredze.

Tas nozīmē, ka mūsu smadzenes prot atcerēties kustības un, līdzīgas kustības gadījumā, atgriezties pie iepriekš veiktās pieredzes. Tiek pieņemts arī, ka kustību pieredze ikdienas dzīvē tiek piemērota sporta kustībām. Koordinācijā tiek nošķirta intra- un intermuscular koordinācija.

Intramuskulāra koordinācija attiecas uz nervu un muskuļu mijiedarbību. Tas ir nervs, kas ved no centrālā nervu sistēmas uz atsevišķiem muskuļu pavedieniem un pārraida informāciju no smadzenes viņiem. Šeit atkal var ņemt piemēru ar ūdens glāzi.

Starpmuskulārā koordinācija attiecas uz dažādu muskuļu mijiedarbību. Kontrakcijas muskulis (muskulis, kas veic darbu) ir agonists, un atslābinātais muskulis ir antagonists. Skaidrības labad mēs aplūkosim muskuļus augšdelms.

Priekšpusē augšdelms ir bicepsa muskulis, augšdelma aizmugurē ir tricepss. Ja paceļam augšdelms no karājas pozīcijas tā, lai iekšpusē izveidotos 90 ° leņķis elkoņa locītava, tad bicepss darbojas un kļūst par agonistu. Triceps darbojas kā antagonists.

Kad roka tiek nolaista atpakaļ sākotnējā stāvoklī, bicepss mainās no agonista uz antagonistu, jo tas vairs neveic nekādu darbu. Tagad tricepss ir saslimis un darbojas, un tāpēc tas mainās no antagonista uz agonistu. Šo muskuļu mijiedarbību var novērot visā ķermenī. Tāpēc koordinācijas spējas jeb koordinācija ir priekšnoteikums, lai ikdienas dzīvē apgūtu vienkāršas kustības, bet arī ļoti sarežģītas sporta kustības. Ir grūti izmērīt un pierādīt, cik liels koordinācijas īpatsvars ir sporta sniegumā.