Īss pārskats
- Ko darīt karstuma dūriena un karstuma izsīkuma gadījumā? Noņemiet skarto personu no karstuma/saules, noguliet (ar paceltām kājām), atdzesējiet (piemēram, ar mitrām drānām), dodiet šķidrumu, ja slimā persona nevemj; novietojiet guļus stāvoklī, ja esat bezsamaņā; atdzīvināt, ja elpošana apstājas
- Karstuma dūriens un karstuma izsīkums – riski: tai skaitā miegainība, slikta dūša, vemšana, asinsrites kolapss ar bezsamaņu
- Kad vērsties pie ārsta? Tā kā stāvoklis var ātri pasliktināties ar karstuma dūrienu, vienmēr izsauciet neatliekamās palīdzības ārstu. Karstuma izsīkuma gadījumā ārsts ir nepieciešams, ja simptomi pasliktinās un/vai attiecīgā persona zaudē samaņu.
Uzmanību!
- Nekad neatstājiet vienus cilvēkus, kuriem ir (ir aizdomas) karstuma dūriens vai karstuma izsīkums. Īpaši karstuma dūriena gadījumā cietušās personas stāvoklis var pēkšņi pasliktināties!
- Nekad neuzklājiet dzesēšanas/ledus pakas, lai pazeminātu ķermeņa temperatūru tieši uz skartās personas ādas, bet vienmēr ar drānu starp tām (apsaldēšanās risks!).
- Nedodiet skartajām personām dzert alkoholu.
Karstuma dūriens un karstuma izsīkums: ko darīt?
Abos gadījumos jums jāreaģē ātri. Tomēr pirmā palīdzība ir īpaši svarīga karstuma dūriena gadījumā, jo cietušā stāvoklis var ātri kļūt dzīvībai bīstams.
Karstuma dūriens: ko darīt?
- klasisks karstuma dūriens: to izraisa ārkārtējs karstums, un tas galvenokārt skar vecākus cilvēkus.
- Piepūles karstuma dūriens: tas var rasties intensīvas fiziskās aktivitātes laikā lielā karstumā (piemēram, intensīvas sporta aktivitātes karstā vasaras dienā vai smags darbs pie domnas) visu vecumu cilvēkiem.
Abos karstuma dūriena gadījumos pirmā palīdzība ir šāda:
- Nokļūt ēnā: Ja iespējams, izvelciet skarto personu no saules un vēsumā, lai ķermenis varētu atdzist.
- Šoka pozīcija ar pilnu samaņu: Novietojiet pie samaņas esošu cilvēku trieciena pozīcijā, t.i., uz muguras ar paceltām kājām. Tas uzlabo asinsriti smadzenēs (to var samazināt karstuma dūriena gadījumā zemā asinsspiediena dēļ).
- Stabils sānu stāvoklis bezsamaņā: ja karstuma dūriena pacients zaudē samaņu, pārbaudiet elpošanu un pulsu. Ja ir abi, novietojiet tos atgūšanās pozīcijā.
- Atbrīvojiet apģērbu: atveriet cieši pieguļošu apģērbu (piem., krekla apkakli, kaklasaiti, jostu utt.).
- Remdeni dzērieni: Ja slimā persona ir pie samaņas, nejūt sliktu dūšu un vemj, jums vajadzētu dot viņam malkus remdena (ne auksta!) šķidruma (piemēram, ūdens, maigas sulas smidzinātājs, tēja). Tam vajadzētu kompensēt šķidruma zudumu karstuma dūrienam raksturīgās svīšanas dēļ. Tomēr nedodiet šķidrumu sliktas dūšas un vemšanas gadījumā – pastāv risks, ka slimā persona var aizrīties (aspirācija).
- Reanimācija: ja cietušais pārtrauc elpošanu, nekavējoties sāciet atdzīvināšanu. Turpiniet to, līdz ierodas neatliekamās palīdzības ārsts vai cietušais atkal elpo pats.
Siltuma izsīkums: ko darīt?
Siltuma izsīkumu izraisa spēcīga svīšana augstā temperatūrā. Ja vienlaikus dzer pārāk maz, organisms zaudē daudz šķidruma un sāļu (elektrolītu). Tas rada milzīgu slodzi uz asinsrites sistēmu – iespējamās sekas ir asinsrites kolapss un bezsamaņa. Fiziskās aktivitātes karstā laikā palielina karstuma izsīkuma risku.
Pirmā palīdzība ir šāda:
- Izvairieties no karstuma: izņemiet skarto personu no karstuma.
- Šoka pozīcija: nolieciet skarto personu uz muguras un novietojiet kājas augstāk par sirdi.
- Elektrolītus saturoši dzērieni: Dodiet cietušajai personai dzert daudz šķidruma ar minerālvielām (ar nosacījumu, ka nav vemšanas). Tam vajadzētu kompensēt šķidruma un elektrolītu zudumu. Piemēram, ir piemērots ūdens, minerālūdens vai tēja ar nedaudz sāls (apm. 1 tējkarote galda sāls uz litru) vai buljons (buljons).
Bērni ar karstuma dūrienu vai karstuma izsīkumu
Pirmās palīdzības pasākumi bērniem ar karstuma dūrienu vai karstuma izsīkumu būtībā ir tādi paši kā pieaugušajiem. Ir svarīgi zināt, ka bērni ir īpaši pakļauti karstuma dūriena un karstuma izsīkuma riskam (īpaši zīdaiņiem). Tas ir tāpēc, ka viņu ķermenis vēl nespēj regulēt temperatūru tik efektīvi kā pieaugušie. Turklāt daudzi bērni, spēlējoties un rosoties, nepietiekami domā par aizsardzību pret sauli un dzeršanu.
Tāpēc pārliecinieties, ka jūsu bērni regulāri veic pārtraukumus, lai iedzertu un atpūstos ēnā vai telpās. Ja tomēr rodas karstuma dūriens vai karstuma dūriens, izsauciet ātro palīdzību (īpaši, ja ir aizdomas par karstuma dūrienu) un veiciet iepriekš minētos pirmās palīdzības pasākumus (pārvietojiet bērnu uz ēnainu, vēsu vietu, samaziniet ķermeņa temperatūru ar mitrām kompresēm utt.) .
Karstuma dūriens un karstuma izsīkums: simptomi un riski
Karstuma dūriena simptomi ir atkarīgi no smaguma pakāpes:
- Ķermeņa temperatūra virs 40 grādiem pēc Celsija
- reibonis
- galvassāpes
- Slikta dūša, vemšana
- dezorientācija
- Zems asinsspiediens
- paātrināta sirdsdarbība
- paātrināta elpošana
- muskuļu krampji
- apziņas traucējumi, piemēram, miegainība vai pat bezsamaņa
Karstuma dūriena rezultātā smadzenes var uzbriest ūdens aiztures dēļ – veidojas dzīvībai bīstama smadzeņu tūska. Tāpēc, ja karstuma dūriena simptomi netiek laikus atpazīti un neārstēti, cietušais var nomirt īsā laikā!
Līdzīgi kā karstuma dūriens, karstuma izsīkums izraisa tādus simptomus kā galvassāpes, reibonis, slikta dūša, paātrināts pulss un zems asinsspiediens. Taču skartās personas āda nav sausa, bet mitra – skartā persona stipri svīst.
Lielais šķidruma zudums svīšanas dēļ samazina asins tilpumu. Pēc tam asinsvadi sašaurinās, lai tie orgāni, kuriem nepieciešams daudz skābekļa (piemēram, smadzenes, nieres), turpinātu apgādāt. Tā rezultātā rokas un kājas ir sliktāk apgādātas ar asinīm: tās šķiet aukstas, bālas un svīdušas.
Simptomi bērniem
Karstuma dūriens un karstuma izsīkums: kad vērsties pie ārsta?
Karstuma izsīkuma gadījumā jums jāsazinās ar (neatliekamās palīdzības) ārstu, ja personas simptomi pasliktinās vai viņš zaudē samaņu.
Karstuma dūriena (vai aizdomas par karstuma dūrienu) gadījumā vienmēr nekavējoties jāsazinās ar neatliekamās palīdzības ārstu. Tas var ātri kļūt bīstams skartās personas dzīvībai! Tādēļ tie ir jāārstē un jāuzrauga slimnīcā.
Karstuma dūriens un karstuma izsīkums: ārsta izmeklējumi
Ārsts gan karstuma izsīkumu, gan karstuma dūrienu parasti var atpazīt diezgan ātri – pamatojoties uz simptomiem un sākotnējās konsultācijas informāciju (slimības vēsturi). Šīs konsultācijas laikā ārsts pacientam vai pavadošajām personām iztaujās par iepriekšējo situāciju. Piemēram, vai pacients īsi pirms simptomu parādīšanās vingroja lielā karstumā vai svelmainā saulē? Vai viņš vai viņa valkāja siltu apģērbu, kas veicināja siltuma uzkrāšanos? Jautājumi par jebkādām pamata slimībām ir arī daļa no medicīniskās vēstures intervijas.
Intervijai seko fiziskā pārbaude. Īpaši svarīgi ir ķermeņa temperatūra, asinsspiediens un sirdsdarbība. Tie palīdz ārstam tālāk novērtēt pacienta stāvokli un karstuma slimības smagumu.
Ārsts var pārbaudīt pacienta smadzeņu darbību, veicot vienkāršus neiroloģiskus testus. Tas ir īpaši nepieciešams gadījumā, ja ir aizdomas par karstuma dūrienu. Piemēram, ārsts ar vienkāršiem jautājumiem pārbauda, vai pacients spēj orientēties laikā un vietā. Viņš arī pārbauda smadzeņu stumbra refleksus, piemēram, skolēna refleksu.
Parasti ir nepieciešamas papildu pārbaudes, īpaši karstuma dūriena gadījumā:
Asins analīzes parāda, vai karstuma dūriena dēļ asinīs nav noteiktu sāļu (elektrolītu) deficīts vai pārpalikums. Ārstēšana ir tieši atkarīga no šiem rezultātiem – nopietnas elektrolītu līdzsvara izmaiņas jāārstē nekavējoties. Atsevišķi asins rādītāji var arī norādīt uz svarīgu orgānu (aknu, nieru, sirds) bojājumiem karstuma dūriena šoka rezultātā.
Lai izslēgtu citus asinsrites kolapsa cēloņus, ārsts var veikt elektrokardiogrammu (EKG). Tas var arī atklāt jebkādu sirds aritmiju, ko var izraisīt liels sāls un šķidruma trūkums karstuma dūriena laikā.
Ja ārstam ir aizdomas par smadzeņu tūsku karstuma dūriena rezultātā, precizēšanai nepieciešamas attēlveidošanas procedūras. Tie ietver magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI) un datortomogrāfiju (CT).
Siltuma izsīkuma gadījumā pēc iespējas ātrāk jānovērš šķidruma un elektrolītu deficīts. Palīdzēs dzerot daudz šķidruma. Ja nepieciešams, ārsts var dot pacientam arī infūziju. Ātra šķidrumu un sāļu nomaiņa stabilizē cirkulāciju. Pēc dažām atpūtas un relaksācijas dienām lielākā daļa cilvēku atkal jūtas pilnīgi labi.
Karstuma dūriena ārstēšana vienmēr jāveic slimnīcā, smagos gadījumos pat intensīvās terapijas nodaļā. Pirmais solis ir stabilizēt pacienta asinsriti, ievadot infūzijas. Turklāt ievērojami paaugstinātā ķermeņa temperatūra tiek pazemināta ar dzesēšanas pasākumiem. Piemēram, pacientu var iegremdēt aukstā ūdenī, ja viņa dzīvībai svarīgās funkcijas (piemēram, elpošana un asinsrite) ir stabilas.
Atkarībā no smaguma pakāpes karstuma dūrienam var būt nepieciešama turpmāka ārstēšana, piemēram, pretkrampju medikamentu ievadīšana.
Karstuma dūriena ilgums ir atkarīgs no tā smaguma pakāpes. Ar savlaicīgu ārstēšanu simptomi var mazināties un izzust pēc dažām stundām. Tomēr cietušie kādu laiku pēc tam joprojām var justies vāji. Tāpēc ieteicams dažas dienas atpūsties, lai izvairītos no recidīva.
Lielākā daļa skarto izdzīvo karstuma dūrienu un karstuma izsīkumu bez neatgriezeniskiem bojājumiem.
Ja vēlaties novērst karstuma dūrienu un karstuma spēku izsīkumu, vispirms jāzina, kurš ir īpaši uzņēmīgs pret šādām karstuma slimībām. Pirmkārt un galvenokārt, tie ir cilvēki, kuru ķermeņa temperatūras regulēšana vēl nav vai vairs nav pilnībā efektīva. Tas attiecas uz zīdaiņiem, (maziem) bērniem un vecākiem cilvēkiem. Paaugstināts risks ir arī cilvēkiem, kuri ilgu laiku pavada slēgtās un slikti vēdināmās telpās vai strādā tur. Tas attiecas, piemēram, uz noteiktām profesiju grupām (strādnieki kalnrūpniecībā vai metālapstrādes nozarē, pirts meistari u.c.).
Turklāt fiziskās aktivitātes svelmainā saulē palielina karstuma dūriena un karstuma izsīkuma iespējamību. Tas skar, piemēram, ceļu būves darbiniekus. Riskam ir arī sportisti, kuri trenējas vai sacenšas spēcīgā saules gaismā vai karstā un mitrā gaisā.
Tāpēc svarīgākie padomi karstuma dūriena un karstuma izsīkuma novēršanai ir:
- Izvairieties no ilgstošas augstas temperatūras iedarbības. Atrodiet vēsu, ēnainu vietu, it īpaši pusdienlaikā.
- Centieties ilgstoši izvairīties no tiešiem saules stariem. Nēsājiet cepuri saulē.
- Kā sportistam nevajadzētu trenēties pusdienlaikā, bet vēlams rīta vai vakara stundās.
- Karstā laikā valkājiet brīvu, elpojošu apģērbu.
- Izvairieties no alkohola un smagas maltītes augstā temperatūrā.
- Neatstājiet bērnus vienus ilgu laiku saulē novietotā automašīnā.
- Pārliecinieties, ka jūsu bērns regulāri veic pārtraukumus, lai iedzertu un karstā laikā atpūstos ēnā.
Ievērojiet Vācijas laika dienesta izdotos reģionālos karstuma brīdinājumus. Tas ir īpaši svarīgi, ja esat uzņēmīgs pret karstuma dūrienu un karstuma izsīkumu vai jums ir bērni.
