Kā darbojas plaušu cirkulācija
Plaušu cirkulācija kopā ar lielo jeb sistēmisko cirkulāciju veido cilvēka asinsrites sistēmu. Tas sākas labajā sirdī: asinis ar zemu skābekļa saturu un oglekļa dioksīdu, kas nāk no ķermeņa, tiek iesūknētas caur labo ātriju un labo kambari truncus pulmonalis (plaušu stumbrā vai plaušu artērijā). Tas sadalās labajā un kreisajā plaušu artērijās, kas sazarojas plānākos un plānākos traukos, līdz kļūst par kapilāriem. Šie smalkie asinsvadi ieskauj vairāk nekā 100 miljonus alveolu (plaušu alveolu), kas piepildītas ar elpojošu gaisu. Šeit notiek gāzu apmaiņa: oglekļa dioksīds tiek izdalīts no asinīm alveolās caur plāno sieniņu starp alveolām un kapilāriem un pēc tam izelpots caur elpu.
Un otrādi, skābeklis, kas tiek uzņemts ar elpu, no alveolām nonāk asinsritē un tiek saistīts ar sarkano asins pigmentu (hemoglobīnu) tālākai transportēšanai. Tagad ar skābekli bagātinātās asinis pa vairākām plaušu vēnām atgriežas sirdī, uz kreiso ātriju un tālāk uz kreiso kambari. No šejienes tas tiek iesūknēts aortā un tālāk visā ķermenī (sistēmiskā cirkulācija vai liela cirkulācija).
Daļa no zema spiediena sistēmas
Auglim vēl nav plaušu cirkulācijas
Nedzimušam bērnam ir īpaša iezīme: augļa asinis nav piesātinātas ar skābekli plaušās, bet gan mātes placentā (kuru bērns vēl neelpo). Šim nolūkam ir plaušu cirkulācijas apvedceļš caur ductus arteriosus Botalli, tiešs truncus pulmonalis savienojums ar aortu. Pašā sirdī ir arī atvere starp labo un kreiso ātriju (foramen ovale), caur kuru asinis caur nabas vēnu apiet plaušu cirkulāciju.
Problēmas plaušu cirkulācijā
Plaušu hipertensijas gadījumā asinsspiediens plaušu cirkulācijā ir hroniski paaugstināts (plaušu hipertensija). Labajai sirdij ir jāizmanto pastiprināts spēks, lai sūknētu asinis plaušu cirkulācijā, kas atjaunojas, jo palielinās plaušu asinsvadu pretestība. Pārmērīga slodze uz labo kambara izraisa sieniņu sabiezēšanu (hipertrofiju) un/vai paplašināšanos – attīstās cor pulmonale (plaušu sirds).
Plaušu hipertensiju parasti izraisa citi stāvokļi, piemēram, hroniska sirds slimība (piemēram, kreisā sirds mazspēja) vai plaušu slimība (piemēram, HOPS, plaušu embolija, plaušu fibroze). Ļoti reti hronisks asinsspiediena paaugstināšanās plaušu cirkulācijā notiek kā neatkarīga slimība.
