Lokalizācija - kur īpaši bieži rodas neiralģija pēc zoster? | Neiralģija pēc Zoster

Lokalizācija - kur īpaši bieži rodas neiralģija pēc zoster?

Pēc zoster neiralģija sākotnēji parasti ir noteikta lokalizācija, kas ir atkarīga no kuras nervi vai kurā nervu šūnu šūnās herpess vīrusi ir dzīvojuši pēc vējbakas infekcija. Atkarībā no tā, sāpes tad notiek noteiktā apgabalā, ko piegādā nervi un kurā jostas rozi slimība iepriekš atradās. Pēc zoster neiralģija var rasties jebkur, bet bieži vien atrodas lāde vai seju, piemēram, ausu zonā vai pat ap acīm. Pēdējā gadījumā laikā jostas rozi runā arī par a zoster oticus (ausu zonā) vai zoster ophthalmicus (acu zonā). Post-zoster gaitā neiralģija, tad sāpes bieži izplatās blakus esošajās ādas vietās.

Neiralģijas pēc zoster terapija

Ilgums neiralģija pēc zoster var būt ļoti atšķirīgs un galvenokārt atkarīgs no skartās personas vecuma un imūnā sistēma. Ja skartā persona ir jaunāka, viņš vai viņa bieži var atgūties no slimības agrāk. Parasti ilgums sāpes ir apmēram viens mēnesis.

Palielinoties vecumam, tomēr atkal un atkal notiek arī tas, ka neiralģija pēc zoster saglabājas vairāk nekā gadu. Iespējama arī slimības pastāvēšana visu mūžu, lai gan tas notiek diezgan reti. Turklāt efektivitāte sāpju terapija, no kā atkarīgs arī sāpju ilgums.

Prognoze - vai neiralģija pēc zoster ir izārstējama?

Principā, neiralģija pēc zoster var izārstēt vai arī slimības izraisītās sāpes var izzust. Tomēr post-zoster neiralģijas prognoze ir atkarīga no daudziem dažādiem faktoriem. Pirmkārt, tas ir svarīgi jostas rozi, kas ir pirms neiralģijas pēc zoster, tiek ātri atklāts un attiecīgi ārstēts ar Aciklovirs, zāles pret herpess vīrusi.

Novēlota terapijas sākšana negatīvi ietekmē prognozi, jo vīrusi ir vairāk laika, lai vēl vairāk sabojātu nervi. Turklāt, imūnā sistēma un slimības prognozei ir svarīgs skartās personas vecums. Daudzām skartajām personām sāpes mazinās apmēram pēc mēneša.

Palielinoties vecumam, gada laikā palielinās post-zoster neiralģijas risks. Turklāt apm. 30% no visām skartajām personām terapija ar sāpju zālēm nav pietiekami efektīva, kas izraisa spēcīgu dzīves kvalitātes pasliktināšanos.