Kā izpaužas pēctraumatiskā stresa traucējumi?
Posttraumatiskā stresa traucējumi (PTSD) rodas kā fiziska reakcija pēc traumatiskas pieredzes, piemēram, vardarbīga nozieguma, nopietna negadījuma vai kara akta.
Novēloti simptomi
Pēctraumatiskā stresa simptomi parasti neparādās uzreiz. Šoka simptomi parasti parādās pirmie piedzīvotās ārkārtas situācijas laikā: Skartās personas ir sastindzis, daudzi ziņo par sajūtu, ka ir “blakus sev” (depersonalizācijas sajūta). Tad situācija viņiem šķiet nereāla. Tas ir ķermeņa aizsargmehānisms, kas kalpo tā izdzīvošanai. Šo reakciju uz masīvu stresu sauc par akūtu stresa reakciju.
Lai diagnosticētu pēctraumatiskā stresa traucējumus, ārstējošais ārsts ievēro Starptautiskajā statistiskajā slimību un saistīto veselības problēmu klasifikācijā (ICD-10) uzskaitītos kritērijus un simptomus.
Simptomi detalizēti
Galvenie posttraumatiskā stresa sindroma simptomi ir:
- Netīša traumas atcerēšanās un pārdzīvošana (ielaušanās un uzplaiksnījumi).
- Izvairīšanās no notikuma, apspiešana un aizmirstība
- Nervozitāte, nemiers un aizkaitināmība
- Jūtu un interešu saplacināšana
Netīša traumas pārdzīvošana (atskati)
Trigeri bieži ir tā sauktie galvenie stimuli, piemēram, kad kara upuris dzird kliedzienus vai ugunsgrēka upuris sajūt dūmu smaku. Traumatisku atmiņu atkārtošanās murgu veidā ir raksturīga arī pēctraumatiskā stresa traucējumiem. Dažkārt papildus parādās arī tādi fiziskā līmeņa simptomi kā elpas trūkums, trīce, reibonis, ātra sirdsdarbība un svīšana.
Izvairīšanās, apspiešana un aizmirstība
Lai aizsargātu sevi, daudzi cilvēki ar PTSS izvairās no tām domām, situācijām un darbībām, kas varētu pamodināt atmiņas par notikumu. Piemēram, tie, kuri ir bijuši traumatiska ceļu satiksmes negadījuma aculiecinieki, izvairās no sabiedriskā transporta un braukšanas. Apdegumu upuri var izvairīties no sveču vai uguns iedegšanas.
Citi upuri nespēj atcerēties visus traumatiskās pieredzes aspektus. Eksperti runā par pilnīgu vai daļēju amnēziju.
Nervozitāte, nemiers un aizkaitināmība (hiperarousal).
Daudzi traumu upuri ir ļoti jutīgi pret stimuliem, un viņu nervi burtiski ir sastinguši. Viņi ir īpaši modri, zemapziņā jūtot, ka viņiem vienmēr draud briesmas. Viņi ir arī ļoti lecīgi un nemierīgi. Ilgtermiņā šis stāvoklis ir ļoti nogurdinošs ķermenim. Runa ir par koncentrēšanās grūtībām, uzmanības koncentrēšanās laiks ar laiku saīsinās arvien vairāk. Grāmatas lasīšana vai filmas skatīšanās dažreiz kļūst neiespējama traumas upuriem.
Šī vispārēja spriedze izraisa vieglu aizkaitināmību un nesamērīgus dusmu uzliesmojumus. Traumas upuru radinieki bieži ziņo par pēkšņām rakstura izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekš nosvērtiem un atslābušiem cilvēkiem.
Pastāvīgo trauksmi un spriedzi bieži var nedaudz mazināt ar sportu un vingrinājumiem. Tomēr fiziskās aktivitātes pārvarēšana daudzām skartajām personām ir ļoti liela.
Interešu un jūtu saplacināšana (sastindzis).
Dzīvesprieku var neatgriezeniski pasliktināt pēctraumatiskā stresa traucējumi. Bieži vien cietušie zaudē visas intereses un izstājas no sabiedriskās dzīves. Viņi zaudē dzīvesprieku un vairs neplāno savu nākotni. Daži arī vairs nespēj sajust neko – vai tas būtu prieks, mīlestība vai skumjas. Notiek emociju notrulināšanās (sasjūtums = nejutīgums).
Traumas upuri bieži jūtas atsvešināti un viņiem ir sajūta, ka piedzīvotais viņus šķir no līdzcilvēkiem un mīļajiem. Šīs pārmaiņas emocionālajā dzīvē tad bieži beidzas ar depresiju.
Sāpes un traumas
Tomēr iespējamā saikne starp (hroniskām) sāpēm un PTSD vēl nav precīzi noskaidrota. Daži zinātnieki saskata kopīgu neirobioloģisko pamatu starp pastāvīgu stresu, sāpēm un trauksmi.
Kā izpaužas sarežģīti posttraumatiskā stresa traucējumi?
Sarežģīta posttraumatiskā stresa traucējuma priekšā ir ļoti smagas vai īpaši ilgstošas traumas. Šie traumu upuri bieži uzrāda personības izmaiņas sarežģītā PTSD rezultātā. Tāpēc simptomi šeit vairāk attiecas uz uzvedību un personību:
- Emociju regulējuma izmaiņas (seksualitāte, dusmas, sevis ievainojoša uzvedība).
- Uzmanības un apziņas izmaiņas
- Izmaiņas sevis uztverē (vainas sajūta, kauns, izolācija, pašvērtības zudums)
- Izmaiņas attiecībās ar citiem (uzticēšanās problēmas)
- Somatizācija (sāpes bez fiziska iemesla)
Daži simptomi sīkāk:
Izmainīta emociju regulēšana un impulsu kontrole.
Emociju regulēšana un impulsu kontrole bieži vien nav līdzsvarā sarežģītu posttraumatiskā stresa traucējumu gadījumā. Ietekmētie indivīdi nespēj aplūkot tādas emocijas kā dusmas, aizvainojums un agresija ar nepieciešamo distanci. Tādējādi notiek nesamērīgi emocionāli uzliesmojumi vai tiek pieliktas milzīgas pūles, lai šo kontroles zudumu noslēptu no līdzcilvēkiem.
Bieži vien pacienti “palīdz” sev ar alkoholu vai narkotikām, lai nomierinātos un mēģina cīnīties ar sarežģītiem pēctraumatiskā stresa traucējumiem.
Pašsavainojoša uzvedība ir sastopama arī daudziem cilvēkiem ar sarežģītiem pēctraumatiskā stresa traucējumiem. Biežāk notiek arī pārmērīga izklaidēšanās vai izvairīšanās no seksuālās aktivitātes.
Uzmanības maiņa
Somatizācija
Daži cilvēki ar sarežģītiem posttraumatiskā stresa traucējumiem mēdz somatizēties. Tas ir, viņi cieš no fiziskiem simptomiem, kuriem nevar atrast organisku cēloni.
Izmaiņas attiecībās ar citiem
Attiecību uztvere cieš arī no sarežģītiem posttraumatiskā stresa traucējumiem. Skartajām personām bieži ir grūtības iesaistīties cilvēka tuvībā. Traumatīvā pieredze apgrūtina uzticēšanos, un retāk veidojas ciešāks kontakts ar līdzcilvēkiem. Bieži vien sarežģītu traumu upuri labi neizjūt savas robežas un laiku pa laikam tās pārkāpj.
Sarežģīti posttraumatiskā stresa traucējumi var nopietni pasliktināt ikdienas dzīvi un dzīves kvalitāti. Skartā persona bieži vien sākotnēji nesaista simptomus ar savu traumatisko pieredzi, kas var apgrūtināt to identificēšanu.
