Kāda ir saikne starp stresu un trauksmi?
Bailes ir sensācija, kas ļoti bieži izraisa subjektīvi piedzīvotu stresu. Trauksme pati par sevi ir pamata sajūta, kuras mērķis ir pasargāt no nenovēršamām briesmām. Tāpat kā stress, tas noved pie asinsrites sistēmas aktivizēšanas.
Tomēr tam vienmēr ir raksturs, ka skartā persona jūtas apdraudēta. Savukārt stress ir parādība, kas tiek uztverta kā diezgan saspringta. No šiem secinājumiem izriet, ka pastāvīga trauksme noteikti var izraisīt stresu.
Tomēr trauksmes stāvokļu stresu izraisa nevis ārējie faktori, bet gan iekšējie faktori. Bailes noved pie tā, ka domas vēršas tikai pret baiļu atbrīvošanos un tiek sākta izvairīšanās uzvedība. Tas savukārt izraisa stresu, jo tiek mainīta ikdienas dzīve un ierastie darbības virzieni.
Trauksme un stress tāpēc uztur viens otru. Lai pārtrauktu apburto loku, ir jātiek galā ar bailēm. Forma, kādā tas notiek, katrā gadījumā ir atšķirīga.
Piemēram, ja kāds baidās no skaidrojošas sarunas, viņš vai viņa izvairīsies no attiecīgās personas, baidoties no izrunas. Nelieli apvedceļi vai neatbildēšana uz zvanu tādējādi var būt daļa no izvairīšanās uzvedības un neapzināti izraisīt stresu, jo lielāka uzmanība tiek pievērsta apkārtnei vai ienākošam zvanam. Tomēr, ja bailes tiek pārvarētas un saruna tiek vadīta, arī stress apstājas, jo nav nepieciešams izvairīties no zvana.
Šajā kontekstā ir svarīgi skaidri pateikt, ka baiļu intensitāte ir ļoti atšķirīga un neliecina par vājumu. Tas drīzāk ir sava veida instinkts, kam vajadzētu pasargāt no iespējamām briesmām. Dažreiz bīstamības novērtēšana tomēr ir nesamērīga, tāpēc tās ir jāpārvērtē.
Kāda ir saikne starp stresu un miega trūkumu?
Miega trūkums un stress ir divi faktori, kas tieši ietekmē viens otru. Tie var būt gan viens otra cēlonis, gan sekas. Ja tiek pieņemts, ka ir miega deficīts, trūkstošā miega dēļ ķermeņa atjaunošanās ir nepietiekama.
Tā rezultātā palielinās izsīkums dienas laikā, kas izpaužas kā pieaugošs veiktspējas zudums. Ja rezultātā arvien vairāk tiek pieļautas kļūdas, sekas var būt pastiprināta attiecīgās personas kritika. Tas savukārt izraisa paaugstinātu stresu, jo skartā persona jūt lielāku spiedienu.
Automātiski attīstās apburtais loks, jo ir jāveic papildu darbs, lai izpildītu doto slodzi. Tā kā tas prasa vairāk laika, gulēšanas laiks bieži tiek vēl vairāk samazināts. No otras puses, ja stress tiek uzskatīts par miega trūkuma izraisītāju, stress neļauj ķermenim atslābināties, lai atrastu ceļu gulēšanai.
Dienas laikā palielinātais saspringums apgrūtina atslēgšanos no ikdienas dienas beigās. Šajā gadījumā aizmigšanu bieži novērš garīgā nodarbošanās ar dienas saturu. Tādējādi miega ilgums tiek saīsināts, jo ilgāks laiks nepieciešams, lai aizmigtu. Ja miega laiks samazinās tik ļoti, ka netiek atjaunota nakts, dienas laikā efektivitāte samazinās, kā jau aprakstīts, un tas atkal izveido apburto loku no miega trūkuma un stresa. Tādējādi šie divi faktori paši par sevi ir divas atšķirīgas problēmas, taču tie ietekmē viens otru, izmantojot savu ietekmi uz dienas un nakts ritmu. Tas varētu būt interesanti arī jums: miega trūkuma sekas
