Stresa sekas darbā
Stress darbā ir izplatīta problēma. Tomēr forma, kādā stress izpaužas vai kā tas tiek uztverts, katrā gadījumā ir ļoti atšķirīgs. Stresa izraisītāji ir tikpat individuāli.
Visbiežāk laika spiediens ir iemesls paaugstinātam stresam. Cietušie jūtas spiesti strādāt gabaldarbos un stresa dēļ zaudē uzmanību savam faktiskajam darbam. Bet arī spriedze komandā vai privātas problēmas var izraisīt stresu darbā.
Jebkurā gadījumā tas izraisa mainītu darba apstākļu uztveri. Ārējie faktori, piemēram, pastāvīgs troksnis vai pastāvīga klientu plūsmas maiņa, var vēl vairāk saasināt šīs jūtas. Atkarībā no darba veida stresu var mazināt ar fiziskām aktivitātēm vai nelieliem pārtraukumiem.
Tāpēc īpaši darba devējiem ir svarīgi piedāvāt preventīvus pasākumus. Tie, piemēram, var sastāvēt no komandas veidošanas vingrinājumiem, elastīga darba laika (“elastīga”) vai telpiskām izmaiņām, piemēram, telpu dalītājiem. Ilgtermiņā stress noved pie darba pasliktināšanās un liek skartajiem vairāk kļūdīties.
Kļūdas savukārt rada vainas apziņu, un ir reaktīvas bailes pieļaut jaunas kļūdas. Lai pārrautu šo kļūdu ķēdi, ir jāizņem spiediens no situācijas. Tādējādi vai nu jāuzlabo darba apstākļi, jāpiedāvā mācīšana vai jāpiešķir maz laika.
Katrs pasākums ļauj labāk koncentrēties uz savām spējām un dod attiecīgajai personai laiku, lai sevi sakārtotu. Ir nepareizi uzskatīt, ka stress ilgtermiņā rada labāku sniegumu. Stress var indivīdus stimulēt arī īstermiņā, bet ilgtermiņā tas izraisa neapmierinātību.
Tāpēc ir jānoskaidro un jāņem vērā indivīda spēja tikt galā ar stresu. Ja tas nav saderīgs ar uzņēmuma mērķiem, iespējams, būs jāmaina darbs. Pretējā gadījumā fiziskie simptomi tikai palielināsies, un kavēšanās pastāvīgi palielināsies.
Ja uztvertais stress ir arī nesamērīgs ar uzņēmuma pašu resursiem, sliktākajā gadījumā tas var pat izraisīt nopietnu garīga slimība piemēram, depresija vai izdegšana. Bet fiziski simptomi, bez iemesla, kuru ārsts var atrast, arī ilgtermiņā var parādīties un kļūt hroniski. Tāpēc ķermenim un psihi nevajadzētu pastāvīgi pārspīlēt darba vietā, un atvaļinājumi ir rūpīgi jāplāno un jāpierod līdzsvarot no spriedzes. Laiks mājās vai atvaļinājumā patiešām jāizmanto kā pārtraukums, nevis kā mājas birojs.
