Cēloņi | Fizioterapija ceļa locītavas artrozei

Cēloņi

celis artroze bieži notiek kā sāpes. Atkarībā no skatuves tas var būt vairāk vai mazāk izteikts. Ir svarīgi savlaicīgi rīkoties, lai novērstu zaudējumus skrimslis iekš ceļa locītava.

Tam var būt dažādi cēloņi. Bieži vien tomēr ceļgals artroze izraisa palielināts nolietojums nepareizas slodzes dēļ. Asu nepareizas pēdas, ceļa un gūžas locītavu var pozitīvi ietekmēt šādu deģeneratīvu nodilumu. Vairumā gadījumu patellar sāpes attīstās iepriekš. Plašāku informāciju par to varat atrast rakstā Patellar sāpesJebkura nepareiza slodze statiskās novirzes dēļ ir jāprecizē agri, veicot gaitas analīzi.

Zāles pret iekaisumu

Narkotikām ir svarīga loma ceļa ārstēšanā artroze. Jo īpaši zāles bieži lieto locītavu iekaisuma ārstēšanai. Šeit izvēlētās zāles ir tā sauktie NPL, kas apzīmē nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus.

Šīs grupas vielām ir vienlaicīga pretiekaisuma un pretsāpju iedarbība, iejaucoties sāpju un iekaisuma mediatoru sintēzē. NPL inhibē noteiktu fermentu - ciklooksigenāzi. Ciklooksigenāze ir iesaistīta prostaglandīni.

Prostaglandīni ir endogēnas vielas, kas izraisa sāpes un iekaisuma reakcijas. NPL izraisīta ciklooksigenāzes inhibīcija aptur šo procesu. Šīs aktīvo sastāvdaļu grupas narkotiku piemēri ir:

• Diklofenaka
• Ibuprofēns
• Acetilsalicilskābe.

Zāles pret sāpēm

Terapijā ceļa locītavas artroze, sāpju ārstēšanā centrāla nozīme ir pretsāpju līdzekļiem. Pretsāpju līdzekļi ir vielas, kas spēj mazināt vai pilnībā novērst sāpju sajūtas, neietekmējot citas svarīgas centrālās funkcijas nervu sistēmas. Investīciju zāļu gadījumā parasti tiek nošķirtas divas vissvarīgākās aktīvo sastāvdaļu grupas: Vielas jo īpaši atšķiras pēc to darbības mehānisma, kā rezultātā rodas arī daudz dažādu blakusparādību.

Pretsāpju līdzekļu, kas nav opioīdi, piemēri ir paracetamols, ASS vai ibuprofēns.

• Tie, no vienas puses, ir opioīdi, ļoti efektīvas vielas, ko lieto mērenu vai stipru sāpju gadījumā (piemēram, morfīns, oksikodons, metadons vai fentanilu).
• Otra grupa ir pretsāpju līdzekļi, kas nav opioīdi, kurus var arī iedalīt dažādās apakšgrupās. Pretsāpju līdzekļus, kas nav opioīdi, lieto vieglu sāpju gadījumā un kombinācijā ar opioīdi stipras sāpes.