Uztura padomi histamīna nepanesībai Uztura padomi

Uztura padomi histamīna nepanesībai

Diabēts 2. tipa mellitus, sarunvalodā dēvēts par “diabētu”, ir plaši izplatīta vielmaiņas slimība, un, lai ierobežotu sekundāro slimību izplatību un uzlabotu prognozi, ir vajadzīgs pietiekams dzīvesveids visa mūža garumā. Pat pirms zāļu terapijas uzturs ir vissvarīgākā sastāvdaļa slimības kontrolē. Pacientus parasti aprūpē ārsti un uztura speciālisti.

It īpaši progresīvos posmos, kur insulīna ir nepieciešamas injekcijas, lai uzturētu līmeni kontrolē, var būt nepieciešamas daudzas sesijas un uztura plāna korekcijas. Jau sākotnējā posmā “metaboliskā sindroma" uztura padomi jācenšas novērst slimības izpausmes. Svara samazināšana ir viens no galvenajiem pasākumiem, lai pozitīvi ietekmētu smaguma pakāpi metaboliskā sindroma.

Uztura ieteikumi alerģiju gadījumā

Alerģijas gadījumā ir svarīgi izvairīties no alergēnu izraisīšanas. Atkarībā no tā smaguma pakāpes pat mazākās summas var izraisīt alerģiska reakcija un sliktākajā gadījumā līdz anafilaktiskais šoks. Parasti pacients saņem ārstējošā ārsta vai alerģijas poliklīnikā detalizētu pārtikas produktu sarakstu, no kuriem jāizvairās. Tomēr joprojām var ieteikt konsultāciju par uzturu. Prezentācijas laikā jāveic detalizēta alerģijas vai neiecietības diagnoze un kopā ar konsultantu jāizstrādā plāns.

Uztura padomi anoreksijas gadījumā

Anoreksija ir sarežģīta klīniskā aina, kurai parasti nepieciešama intensīva, starpdisciplināra un ilgstoša terapija. Daļā aprūpes komandas ietilpst arī dietologi un dietologi. Kopā ar attiecīgo pacientu viņi var sastādīt uztura plānus un sniegt noderīgus padomus, kā palielināt uzņemto kaloriju daudzumu. Medicīniskā, kā arī psiholoģiskā terapija un nepārtraukta aprūpe ir vieni no pamatakmeņiem ceļā uz atveseļošanos.

Uztura padomi svara trūkumam

Nepietiekams svars var būt daudz citu iemeslu, izņemot anoreksija. Pirms uztura konsultācijas nepietiekams svars tiek meklēts, ārstam vispirms jāizpēta pamatcēlonis. Psihiskās slimības terapijā būtiski atšķiras, piemēram, no hormonālajām slimībām, kuras var izraisīt nepietiekams svars.

Uztura speciālistam vajadzētu arī detalizēti zināt par pamata slimību. Pēc apspriešanās ar skarto personu tā var sastādīt individuālu uztura plānu.