Definīcija
Metaboliskais sindroms nav patstāvīga slimība, bet dažādu slimību kombinācija, kas visi ir riska faktori arterioskleroze sirds un asinsvadu slimības. Tikmēr metaboliskais sindroms ietekmē apmēram 25% iedzīvotāju, un tendence pieaug. Cita starpā tas ir saistīts ar pieaugošo iedzīvotāju labklājību un no tā izrietošo dzīvesveidu, piemēram, maz fiziskā darba, maz fiziskās slodzes un bagātīgu ēdienu.
Starp faktoriem, kas veido metabolisko sindromu, ir
- Aptaukošanās (adipozitāte)
- Augsts asinsspiediens
- Paaugstināta lipīdu koncentrācija asinīs
- Paaugstināts holesterīna līmenis
- Insulīna rezistence vai izteikts 2. tipa cukura diabēts
Metaboliskā sindroma precīzu cēloni nevar noteikt. Noteikti ir tas, ka tauku šūnām ir izšķiroša loma visu metaboliskā sindroma simptomu attīstībā. Tāpēc cēloņi galvenokārt ir augstas kalorijas uzturs kombinācijā ar vingrojumu trūkumu.
Tas var novest pie ne tikai liekais svars bet arī uz insulīna pretestība. Hormons insulīna ir atbildīga par asinis cukura līmeni un nodrošina, ka no pārtikas uzņemtais cukurs tiek absorbēts muskuļu un tauku šūnās. Ja šī regula tiek traucēta, absorbētais cukurs vairs netiek pienācīgi metabolizēts un tauku veidā nogulsnējas vēdera rajonā.
Insulīna pretestība vēlāk var attīstīties diabēts. Turklāt tiek samazināta ūdens un sāļu izvadīšana caur nierēm, kas var izraisīt augsts asinsspiediens. Ģenētiskā nosliece var būt arī daļa no metaboliskā sindroma cēloņa.
Bieži vien ir ģimenes nosliece uz insulīna rezistence, ko vēl vairāk veicina neveselīgs dzīvesveids. Visi šie simptomi var novest pie kalcinēšanas koronārās artērijas. Augsts asinsspiediens nodara niecīgus asins bojājumus kuģi asinsvadu sieniņā, kurā palielināti tauki un holesterīns pēc tam tiek uzglabāti. Šīs nogulsnes (plāksnes) kļūst arvien lielākas un asinis kuģi kļūst arvien šaurāka, lai asinis vairs nevarētu tām kārtīgi plūst. Kā par maz asinis laika gaitā nonāk orgānos, tam var būt nopietnas sekas.
Visi šīs sērijas raksti:
