Adisona krīze
Addisona krīze rodas, ja ķermenim nepieciešams vairāk kortizola, nekā tas ir pieejams attiecīgajā situācijā. Parasti tas notiek stresa situācijās. Tie ietver smagu fizisku stresu, bet arī drudža infekcijas, kuņģa-zarnu trakta infekcijas vai operācijas.
Līdzīgi smags psiholoģisks stress, trauma vai pēkšņa kortizola terapijas pārtraukšana var izraisīt šādu krīzi. Virsnieru infarkta rezultātā rodas arī virsnieru funkcijas zudums un hormonu deficīts. Adisonas krīze ir akūti dzīvībai bīstama situācija, kurā organisms nespēj atbilstoši reaģēt uz stresa situāciju, kā rezultātā rodas smagas asinsrites traucējumi kas var novest pie koma.
Tā kā trūkst hormoni ko ražo virsnieru dziedzeri, regulācija asinis spiediens ir ierobežots. Hormona deficīta dēļ ķermenis zaudē sāļus un ūdeni, kā rezultātā tas samazinās asinis spiediens. Bez ātras kortizola terapijas tas var izraisīt stāvokli šoks, kas var novest pie koma vai sliktākajā gadījumā būt letālam. Krīze izpaužas caur nelabums, vemšana, caureja, drudzis, apjukums, hipoglikēmija un samazināšanās asinis spiediens noved pie sirdsklauves. Bieži vien Adisona slimība krīze ir iemesls, kāpēc rodas aizdomas par Adisona slimību.
Sekundārā virsnieru mazspēja
Sekundārā virsnieru mazspēja ir tā saukto traucējums hipofīzes dziedzeris. Šī ir daļa no cilvēka smadzenes un tam ir stimulējoša ietekme uz virsnieru dziedzeris atbrīvojot dažus hormoni. Šis hormoni dabiski ietver kurjera vielu ACTH (adrenokortikotropais hormons), kas tiek ražots adenohipofīzē vai hipofīzes dziedzeris un inducē kortizola ražošanu virsnieru dziedzeris pēc atbrīvošanas hipofīzes dziedzeris dažreiz nedarbojas pareizi un rezultātā rodas nepietiekams ACTH.
Nepareizas darbības cēlonis var būt audzējs. Pārtrauktās ražošanas dēļ kurjera vielas nevar darboties galamērķī, un virsnieru garozā nav vēlēšanās ražot kortizolu. Pēc tam skartajiem attīstās tā saucamais hipokortizolisms, ti, nepietiekams kortizola daudzums asinīs vai ķermeņa cirkulācija.
