Mākslīgās komas riski
Mākslīgā riska koma ir tādi paši kā ar parasto vispārējā anestēzija. Tomēr komplikāciju iespējamība palielinās līdz ar mākslīgā ilgumu koma. Pirmie riski pastāv jau tad, kad anestēziju tiek atklāta.
Iespējams, ir nepanesība pret kādu no anestēzijas zālēm vai grūti ventilācija situāciju. Šajā gadījumā skābekļa deficīts jau var rasties, ja anesteziologs nespēj kontrolēt ventilācija laikā. Intubācija var izraisīt arī zobu bojājumus.
Riski, kas saistīti ar ilgāku anestēziju ir tādi paši kā riski, kas saistīti ar ilgstošu gulēšanu gultā. Pastāv risks tromboze, asinis receklis, kas var bloķēt asinis kuģi, kas var attīstīties plaušu embolija plaušās. Šī ir akūti dzīvībai bīstama situācija, jo orgāniem nepietiek skābekļa.
Ilgstoši hospitalizācijas periodi palielina arī saslimšanas risku pneimonija, kas jau tā novājinātajām personām var būt bīstama dzīvībai. Retos gadījumos kontrolējamais mākslīgais koma var izvērsties par īstu komu, kuras beigas vairs nevar panākt kontrolētā veidā. Papildus riskiem mākslīgā komatomēr skartajiem vienmēr jāparedz pamatslimības komplikācijas.
Mākslīgas komas radītie bojājumi
Tāpat kā ar īsāku anestēziju, ilgstoša anestēzija ir saistīta arī ar iespējamām vēlīnām sekām un komplikācijām. Vēlu seku iespējamība palielinās līdz ar anestēzijas dziļumu un anestēzijas ilgumu, tieši tāpēc mākslīgā koma noved pie novēlotiem efektiem biežāk nekā īslaicīga anestēzija operācijas laikā. Arī skartās personas vecumam un pamatslimībai ir liela ietekme uz komplikāciju rašanās varbūtību.
Anestēzijas un līdz ar to arī kopīgas sekas mākslīgā koma, ir pārejas sindroms. Tas ir apjukuma stāvoklis pēc pamošanās no komas. Vairumā gadījumu tas stāvoklis dažu dienu laikā atkāpjas, bet it īpaši pēc ilgākas mākslīgas komas, pārejas sindroma periods tiek pagarināts. Šie skartie ziņojumi par vairākām nedēļām, kuros viņiem ir grūti koncentrēties un kuriem ir atmiņa nepilnības, un dažos gadījumos neatzīst radiniekus.
Ar dažām skartajām personām tas stāvoklis ir izteikts arī ar agresīvu izturēšanos, tāpēc pamošanās fāzē bieži tiek izmantota fiksācija, lai aizsargātu skartās personas. Turpmāku komplikāciju var izraisīt mijiedarbība ar skartās personas iepriekšējām zālēm. Tā kā smagu ievainojumu gadījumā tiek izmantota mākslīga koma, bieži vien nav iespējams detalizēti apspriest un plānot anestēziju, un anesteziologs nezina pacientu medicīniskā vēsture.
Šajā gadījumā sekas var notikt visos virzienos, atkarībā no zāļu veida. Tā paša iemesla dēļ skartā persona ne vienmēr ir gavēšana, kas var radīt grūtības ventilācija situāciju. Abos gadījumos vispārējā anestēzija vispārīgi un nav īpaši saistīta ar ilgstošu anestēziju.
Mijiedarbība var arī izraisīt pacienta nokļūšanu reālā komā, ko nevar izbeigt ar medikamentu izplatīšanos. Šī ir normāla ķermeņa aizsargfunkcija stresa un draudu situācijā. Īpaši pamošanās fāzē var rasties turpmākas fiziskas komplikācijas.
Tā kā mākslīgās komas laikā visas ķermeņa funkcijas tiek mākslīgi kontrolētas, ķermenim var rasties problēmas atkārtoti pārņemt šīs funkcijas. Tas jo īpaši ietver elpošana, asinis spiediens un sirds likmi. Turklāt ilgais hospitalizācijas periods var izraisīt trombozes, asinis recekļi kājās vai citas asinis kuģi, kuras parasti novērš ar medikamentiem.
Tāds tromboze var izraisīt arī plaušu embolija, kas ir akūta ārkārtas situācija. Mākslīgās komas vēlīnās sekas var novērtēt tikai pēc tam, kad ķermenis ir sadalījis visus medikamentus. Arī pamatslimības izrietošos zaudējumus var novērtēt tikai pēc anestēzijas seku mazināšanās. Jo īpaši attiecībā uz smadzenes traumas vai skābekļa trūkums, tad neiroloģiski jāpārbauda, kādas sekas skartā persona saglabās.