Kairinājums
Dažos gadījumos ir pastāvīgs ādas kairinājums trīszaru nervs. Cita starpā šis nervs ir atbildīgs par pārraidi sāpes sejas zonā līdz smadzenesPastāvīga kairinājuma gadījumā trīszaru nervs ziņo par spēcīgu sāpes uz smadzenes, kaut arī sejas bojājumi nav redzami. Šo klīnisko ainu sauc par trigeminālo neiralģija un sāpes tā ir viena no spēcīgākajām sāpēm, ko cilvēks var izjust.
To raksturo pēkšņi, vardarbīgi sāpju uzbrukumi sejā, kas parasti ilgst tikai dažas minūtes, bet bieži atkārtojas (līdz 100 reizēm dienā). Starp atsevišķiem sāpju uzbrukumiem skartajai personai parasti nav sāpju. A raustīšanās no sejas muskuļi var izraisīt arī trijzaru neiralģija.
Smagu sāpju un no tām izrietošās bezpalīdzības un ierobežojumu dēļ trīskāršais neiralģija bieži pavada depresija. Atsevišķas smaržvielas, kas aktivizē sāpju receptorus (piemēram, etiķskābe), var kairināt arī zaru trīszaru nervs. Šim trijzaru kairinājuma veidam ir svarīga loma pilnīgas ožas zuduma (anosmijas) noteikšanā.
Trīskāršais nervs ir iesaistīts masētājā un radzenē refleksa un atbilstoši stimulējot reaģē refleksā. Samazināta vai pastiprināta refleksā reakcija var liecināt par bojājumiem. Paaugstināts masažiera reflekss, iespējams, līdz mijera klonam, var norādīt uz daudziem infarktiem, kas notikuši smadzenes kāts (status lacunaris).
Samazināts vai pat dzēsts masāžas reflekss var būt balstīts uz perifēro divpusējo trijzaru paralīzi. Ja radzenes reflekss ir novājināts, tas var būt saistīts ar trīskāršā nerva bojājumu (aferents kāja refleksu loka) vai mugurkaula trijzaru kodola bojājums vai sejas nervs (reflektora loka eerentā kāja). Neiralģijas cēloņi ir smadzeņu audzēji un aneirismas, kas palielina spiedienu uz nervu, insultu un tādas slimības kā multiplā skleroze, kurā ir bojāts nervu izolējošais izolācijas slānis.
Tomēr bieži vien nav iespējams noteikt cēloni; šādos gadījumos runā par klasiku trīszaru nerva neiralģija. Telpisko prasību gadījumā, kas nospiež nervu, bieži vien ir jāveic operācija, lai atvieglotu simptomus. Ja tas tā nav, neiralģiju ārstē ar medikamentiem.
Dažādas diagnostikas iespējas var sniegt informāciju par cēloņiem trīszaru nerva neiralģija. Tie ietver magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI), datortomogrāfiju (CT), jostasvietu punkcija atklāt vai izslēgt multiplā skleroze, un angiogrāfija, kas pārbauda asinis kuģi iekš galvaskauss un var atklāt iespējamās malformācijas. Parastās pretsāpju zāles (piemēram, ibuprofēns) parasti ir neefektīva stipru sāpju gadījumā trīszaru nerva neiralģija.
Pastāvīga administrācija spēcīgāka pretsāpju līdzekļi tad ir nepieciešams. Kā likums, pretepilepsijas zāles karbamazepīns lieto terapijai, lai novērstu turpmākus sāpju uzbrukumus. fenitoīnu ir vēl viena alternatīva zāles.
Misoprostolu lieto trijzaru neiralģijas ārstēšanai, ko izraisa multiplā skleroze. Zāļu deva pakāpeniski tiek palielināta, līdz tiek panākta sāpju mazināšana. Ja uzlabojumus nevar panākt, lietojot zāles, vai ja ir zināms cēlonis, var būt nepieciešama operācija.
Ir trīs dažādas procedūras. Klasiskajā ķirurģiskajā procedūrā sūkļi tiek ievietoti starp trijzaru nervu un trauku, lai neitralizētu pastāvīgu kairinājumu. Perkutāna termokoagulācija sastāv no nervu sāpju šķiedru iznīcināšanas siltuma ietekmē Rentgenstūris kontrolēt ar zondes palīdzību. Radiokirurģiskajā procedūrā nervu sāpošās šķiedras tiek iznīcinātas ar tā saukto gamma nazi, izmantojot lielu starojuma devu. Katrai no šīm ķirurģiskajām procedūrām ir savas priekšrocības un trūkumi, tāpēc jāizlemj individuāli, kura metode ir jāizmanto.
