Krietni vairāk nekā puse no visiem strutojošajiem bērnība meningīts izraisīja slimība. Pirms 1990. gada viens no 500 bērniem inficējās ar patogēnu. Pēc tam vakcinācija pret Haemophilus gripa b tips (Hib) tika ieviests ar lieliem panākumiem: infekciju skaits katru gadu samazinājās līdz aptuveni 100. Saskaņā ar Roberta Koha institūta informāciju Hib inficējas ar epiglotīts or meningīts tagad ir reģistrēti tikai aptuveni 50 cilvēkiem gadā.
Bet šo panākumu otrā puse ir tā, ka daudzi cilvēki uzskata, ka vakcinācija vairs netiek uzskatīta par absolūti nepieciešamu. Vakcināciju visi bērni labi panes, un vakcinācijas vietā notiek tikai atsevišķas reakcijas, piemēram, īslaicīgs apsārtums, pietūkums un sāpes vai īslaicīga tūska limfa mezgli. Drīzāk reti gripalīdzīgi simptomi vai ādas izsitumi.
Kā un kad tiek veikta vakcinācija?
Roberta Koha institūta Pastāvīgā vakcinācijas komiteja (STIKO) iesaka vakcināciju pret Hib visiem zīdaiņiem pēc otrā dzīves mēneša beigām saskaņā ar bērnu un pusaudžu vakcinācijas kalendāru. Pamata imunizācijai divas vakcīnas devas ievada vismaz astoņu nedēļu intervālā no pabeigtā otrā dzīves mēneša (četru mēnešu vecumā). Trešā vakcinācija tiek veikta vismaz ar sešu mēnešu intervālu no iepriekšējās otrās vakcinācijas, ti, starp pabeigto 11. un 14. dzīves mēnesi. Atkarībā no vakcinācijas grafika turpmāku vakcināciju var veikt trīs mēnešu vecumā.
Pamata imunizācijai Hib vakcināciju var veikt, piemēram, ar sešu ceļu kombinēto vakcīnu vienlaikus pret stingumkrampji, poliomielīts, garais klepus, difterija un hepatīts B. Pēc pamata imunizācijas pabeigšanas revakcinācija pret Hib baktēriju netiek nodrošināta.
Sākot no piecu gadu vecuma, Hib vakcinācija tiek veikta tikai izņēmuma gadījumos. Vakcinācija ir mirusi vakcīna, kas satur tikai raksturīgas baktērijas virsmas struktūras (antigēnus). Tas padara vakcināciju labi panesamu. Vakcīnu injicē muskuļos, vai nu sēžamvietā, vai augšdelmā, vai augšstilbs muskuļi. Ja bērns ir slims, vakcinācija nav jāveic, bet pediatrs pirms vakcinācijas rūpīgi pārbauda jauno pacientu.
Kas notiek vakcinācijas laikā?
Vakcinējot, cilvēks kļūst imūns, nepārdzīvojot visu šīs slimības spēku. Cilvēka aizsardzības sistēma ar vakcīnu saņem veselus patogēnus vai patogēnu daļas. Ķermenis reaģē ar saviem aizsardzības mehānismiem, veidojoties antivielas. Vakcinācijas ar novājinātiem patogēniem dažkārt var izraisīt vāju attiecīgās slimības klīnisko ainu. Vakcīnas var saturēt vai nu novājinātu, reproducējamu baktērijas or vīrusi (tiešraide vakcīnas piemēram, masalas, vējbakas, vēdertīfs perorāli) vai inaktivēti patogēni (inaktivēti vakcīnas piemēram, stingumkrampji, difterija or hepatīts B).
Inaktivētās vakcīnas satur vai nu visu, inaktivēto mikroorganismu vai tikai tās daļas, kas var izraisīt aizsargājošu imūnreakciju. Vakcinācijas mērķis ir ļaut organismam reaģēt daudz ātrāk vai arī jau ir pieejami aizsardzības līdzekļi, ja pēc tam “reāli” inficējas ar patogēnu.
