Elpas trūkums (aizdusa): medicīniskā vēsture

Medicīniskā vēsture (slimības vēsture) ir svarīga sastāvdaļa aizdusas (elpas trūkuma) diagnostikā. Ģimenes vēsture

  • Kāda ir jūsu ģimenes locekļu vispārējā veselība?
  • Vai jūsu ģimenē ir kādas bieži sastopamas sirds un asinsvadu vai elpošanas ceļu slimības?

Sociālā vēsture

  • Kāda ir tava profesija?
  • Vai savā profesijā esat pakļauts kaitīgām darba vielām?

strāva medicīniskā vēsture/ sistēmiska slimības vēsture (somatiskas un psiholoģiskas sūdzības).

  • Cik ilgi ir bijis elpas trūkums?
  • Plaušu aizdusas (ar plaušu izraisītu elpas trūkumu) gradācija saskaņā ar grozītajiem Medicīnas pētījumu padomes (MRC) ieteikumiem:
    • 0. pakāpe: "Man nekad nav aizdusa, izņemot spēcīgu piepūli."
    • 1. pakāpe: “Man ir elpas trūkums, ejot ātri vai ejot kalnā ar nelielu slīpumu”
    • 2. pakāpe: “Eju lēnāk nekā vienaudži, ejot pa līdzenu zemi vai prasot pārtraukumus ar pašu izvēlētu ātrumu”
    • 3. pakāpe: “Man ir nepieciešams pārtraukums elpas trūkuma dēļ, ejot pa līdzenu zemi pēc 100 m vai dažām minūtēm”
    • 4. pakāpe: "Man ir pārāk elpas trūkums, lai izietu no mājas vai saģērbtos vai izģērbtos"
  • Vai elpas trūkums
    • Nāc pēkšņi?
    • Epizodisks (īslaicīgs)?
    • Lēnām progresējošs (virzās uz priekšu)?
    • Ātri progresējošs (virzās uz priekšu)?
  • Kāda ir aizdusa?
    • Kad elpojat?
    • Izelpot?
    • Atpūtā?
    • Zem slodzes?
    • Atkarīgs no klepus?
  • Vai bija tiešs sprūda?
  • Vai aizdusa krampji vai pozicionāli?
  • Cik spilvenus jūs izmantojat gulēšanai?
  • Vai jūs varat gulēt mierīgi, nesaņemot pārāk maz gaisa?
  • Vai elpas trūkums radās no vienas elpas uz otru? *
  • Cik smags ir elpas trūkums?
  • Vai jums ir citi simptomi, piemēram, drudzis, klepusutt.? *
  • Vai jums rodas viskozs krēpas? Klepus der? *
  • Vai tad rodas arī sasprindzinājuma sajūta krūtīs? *
  • Kad rodas šie simptomi? Atkarībā no gada laika? Atkarībā no citiem faktoriem?
  • Vai jums nesen ir bijusi elpceļu infekcija?
  • Vai jums ir teļu sāpes?
  • Vai jums ir daudz stresa?

Veģetatīvā anamnēze, ieskaitot uztura anamnēzi.

  • Vai jūs smēķējat? Ja jā, cik cigarešu, cigāru vai pīpju dienā?
  • Vai jūsu apkārtnē ir smēķēšana?
  • Vai jūs dzīvojat pilsētā vai laukos (gaisa piesārņojuma ziņā)?
  • Vai jūs lietojat alkoholu? Ja jā, kāds dzēriens (i) un cik glāzes dienā?
  • Vai jūs lietojat narkotikas? Ja jā, kādas zāles un cik bieži dienā vai nedēļā?
  • Vai jūsu apetīte ir mainījusies?
  • Vai esat pamanījuši kādas nevēlamas svara izmaiņas?
  • Vai esat pamanījuši kādas izmaiņas gremošanā un / vai ūdens izvadīšanā?
  • Vai jūs ciešat no miega traucējumiem?

Pašvēsture

  • Iepriekšējie apstākļi (astma, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), sirds slimība).
  • Operācijas
  • Radioterapija
  • Alerģijas
  • Vides vēsture (vai jūs esat pakļauts metāla sāļiem, koksnes vai augu putekļiem vai citām ķīmiskām vielām (profesionālām vai personīgām)?)

Zāļu vēsture

  • Pretaudzēju līdzekļi (citi pretaudzēju līdzekļi [piemēram, olbaltumvielas kināzes inhibitori], antimetabolīti).
  • Amiodarons (antiaritmisks līdzeklis) → intersticiāls pneimonīts (kopīgs termins jebkurai plaušu iekaisuma formai (pneimonija), kas ietekmē intersticiju vai starpšūnu telpu, nevis alveolus (plaušu alveolus))
  • Neselektīvi beta blokatori (propranolols, pindolols, karvedilols).
  • Koksa inhibitori (piemēram, acetilsalicilskābe, indometacīns) - ciklooksigenāžu (COX) inhibīcija palielina arahidonskābes pārveidošanos no lipoksigenāzes par leikotriēniem, kas var izraisīt astmas lēkmi.
  • Monoklonālās antivielas - pertuzumabs
  • MTOR inhibitori (everolimus, temsirolimus).
  • Nitrofurantoīns (antibiotika).
  • Opioīdi (pretsāpju līdzekļi kam ir pretsāpju efekts uz tā sauktajiem opioīdu receptoriem; piemēram, morfīns).
  • Rentgenstūris kontrastviela (kā tūlītēja reakcija).
  • Trombocītu agresijas inhibitori (piem acetilsalicilskābe, Tikagrelors).

* Ja uz šo jautājumu ir atbildēts ar “Jā”, nepieciešama tūlītēja ārsta vizīte! (Dati bez garantijas)