Cik lipīgs ir asaru kanāla iekaisums?
Baktēriju vai vīrusu acu infekcijas parasti ir lipīgas. Tādēļ jums vajadzētu pēc iespējas mazāk pieskarties skartajām acīm un regulāri mazgāt rokas. Tas pats principā attiecas uz asaru kanāla iekaisumu.
Bieži vien asaru kanāla iekaisums sākotnēji ietekmē tikai vienu aci. Tomēr, berzējot acis vai lietojot kosmētiku, var inficēties arī otra puse. Tāpēc vislabāk ir izvairīties no dekoratīvās kosmētikas un to lietošanas kontaktlēcas ja ir acs iekaisums vai asaru kanāls. Papildus, acu pilieni pēc iekaisuma mazināšanās nevajadzētu turēt tālākai lietošanai, lai izvairītos no atkārtotas inficēšanās.
Asaru kanāla iekaisuma komplikācijas
Akūts asaru kanāla iekaisums, ja to neārstē, var izraisīt iekaisuma iekapsulēšanu. An abscess tad veidojas, ko vienmēr papildina audu kušana, un tas ir ķirurģiski jāatver, lai ļautu strutas lai aizplūst. To raksturo smags pietūkums, apsārtums, sasilšana un drudzis.
Sejas flegmona ir arī iespējama asaru kanālu iekaisuma komplikācija. Atšķirībā no abscess, tad strutas izplatās bez šķēršļiem mīkstajos audos. Pietūkums šķiet mazāk izliekts.
Tomēr ātri var notikt ārkārtīgi smagas slimības progresēšanas. Tāpēc ieteicams ne pārāk ilgi eksperimentēt ar mājas līdzekļiem, bet savlaicīgi vērsties pēc medicīniskās palīdzības un, ja tas ir noteikts antibiotikas, tos lietot līdz iepakojuma beigām, pat ja simptomi jau ir uzlabojušies. Regulāri atkārtota asaru kanāla iekaisuma gadījumā jāizslēdz audzēji, cistas vai rētas. Tāpēc ieteicams pārāk ilgi neeksperimentēt ar sadzīves līdzekļiem, bet savlaicīgi vērsties pie ārsta un, ja tas ir paredzēts, antibiotikas, lai to lietotu līdz iepakojuma beigām, pat ja simptomi jau ir uzlabojušies. Regulāri atkārtota asaru kanāla iekaisuma gadījumā jāizslēdz audzēji, cistas vai rētas.
Kā tiek diagnosticēts iekaisis asaru kanāls?
Lai diagnosticētu iekaisušo asaru kanālu, pacienta rūpīga iztaujāšana par viņa simptomiem (anamnēzi), kā arī oftalmoloģiskā izmeklēšana, kas ietver rūpīgu plakstiņu, asaru punktu un konjunktīvas skartās acs, ir būtiskas. Diagnozi parasti var noteikt, pamatojoties uz klasiskajiem simptomiem, piemēram, apsārtumu, pietūkumu, iekšējo sāpīgumu plakstiņš leņķis, kā arī strutojošu sekrēciju sekrēcija. Kad asaru kanāla iekaisums ir mazinājies, ieteicams ar dažādu izmeklēšanas procedūru palīdzību noteikt pamatcēloņu, piemēram, asaru šķidruma drenāžas sistēmas traucējumus. Dažas attēlveidošanas metodes, piemēram, ultraskaņa, asaru kanāla vizualizēšanai var izmantot rentgenstarus, datortomogrāfiju (CT) vai magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI). Dažos gadījumos ir nepieciešama papildu ENT ārsta pārbaude, kas var izmantot endoskopija (spoguļošana), lai vizualizētu deguns.
