Ievads
Amnija šķidrums ir dzidrs šķidrums, kas atrodams augļa maisiņš grūtniecei, kur tas palīdz aizsargāt embrijs or auglis. Agrīnā embrija attīstības stadijā tiek izveidotas divas atsevišķas dobumi: augļa dobums un horiona dobums. Sākot ar 3. mēnesi, šie divi dobumi saplūst viens ar otru, augļa dobums attīstās augļa maisiņš un horiona dobumu placenta. Laika gaitā augļa dobuma tilpums vienmērīgi palielinās uz horiona dobuma rēķina. Tajā esošo amnija šķidrumu lielākoties veido amnija dobuma epitēlija šūnas (ti, augļa audi), kas ieskauj visu augļa maisiņš.
sastāvdaļas
Amnija šķidrums sastāv gan no mātes, gan embrija daļām. Mātes sastāvdaļas amnija maisā nonāk caur asinis līdz placenta, tad embrijs izdalās šķidrums galvenokārt urīna veidā, kā arī caur ādu, plaušām un nabas saite amnija šķidrumā. Amnija šķidrumu, izņemot ūdeni, veido dažādi elektrolīti (Ieskaitot nātrijs un kālijs), proteīni, laktāts, urīnviela, glikoze un arī dažas atslāņotas epitēlija šūnas embrijs.
Amnija šķidruma noteikšana
Ar ultraskaņa, amnija šķidruma indeksu var izmantot, lai noteiktu esošā amnija šķidruma daudzumu, kas jāveic katrā profilaktiskajā pārbaudē grūtniecība. Standarta vērtības ir aptuveni 30 ml 10. Nedēļā grūtniecība, apmēram 400 ml 20. grūtniecības nedēļā un apmēram 1 litrs neilgi pirms dzimšanas. Īpaši bērniem, kuri ir dzimuši vēlu, augļa šķidruma daudzums var atkal samazināties tuvāk grūtniecība.
Esošais amnija šķidrums nav tas pats ūdens no grūtniecības sākuma līdz beigām. Tas tiek pakļauts ciklam, kas nodrošina pilnīgu amnija šķidruma nomaiņu 3 stundu laikā. Tāpēc amnija šķidruma ražošanai un absorbcijai vajadzētu būt līdzsvarot regulāras grūtniecības laikā. Bērns dzer no amnija šķidruma, kas pēc tam uzsūcas caur zarnām un caur māti nonāk mātes asinīs placenta un pēc tam caur nierēm izdalās augļa maisiņā.
