Bruto un smalkas motorikas attīstība Agrās bērnības attīstība

Bruto un smalkas motorikas attīstīšana

Jaundzimušais jau var pagriezt savu vadītājs. Tomēr šī kustība notiek diezgan nekontrolēti. Tas nekontrolēts vadītājs rotācija pakāpeniski kļūst par kontrolētu galvas kustību līdz ar 3. dzīves mēnesi.

Vertikālā stāvoklī zīdainis var pat turēt vadītājs uz īsu brīdi pati par sevi un nedaudz paceliet to guļus stāvoklī. Šajā dzīves posmā šīs kustības joprojām pavada liela fiziskā piepūle, jo muskuļi vēl nav pietiekami stipri. Otrā dzīves mēneša beigās mazulis var arvien vairāk atvērt rokas, jo izzūd iedzimtais satveršanas reflekss.

Tas arī ļauj mazulim apzināti satvert priekšmetus un turēties pie tiem. Ar trešo dzīves mēnesi zīdainis iemācās lēnām balstīties uz apakšdelmiem pakļautajā stāvoklī un palūkoties apkārt. Atrodoties guļus stāvoklī, viņš mēģina ķerties pie visa veida lietām, kas nonāk viņa redzes laukā.

Šīs mērķētās satveršanas kustības tiek tālāk attīstītas un uzlabotas 4. dzīves mēnesī, līdz tās galīgi tiek pilnveidotas 6. dzīves mēnesī. Sākot ar 4. dzīves mēnesi, arī mazulis arvien vairāk izrāda pūles stāvēt ar palīdzību. Kopš kāja muskuļi vēl nav pietiekami spēcīgi, mazulis atkārtoti sabrūk.

Dzīves 5. mēnesī zīdainis kļūst arvien veiklāks, viņam patīk satvert savas kājas un pat var tās ievietot savā mute. Daži bērni šādā stāvoklī šūpojas turp un atpakaļ. Dažreiz šajā laikā ir iespējams arī pagrieziens no vēdera uz muguru vai otrādi.

Tagad galvu var turēt neatkarīgi un ilgu laiku. Pēc 6 mēnešiem bērns cenšas sevi pacelt vecākiem vai mēbelēm. Pagriešanās no vēdera uz muguru un no muguras uz vēderu vairs nav problēma.

Īpaši no septītā mēneša muskuļi ir pietiekami stipri, lai mazulis varētu īsu brīdi sēdēt un pat stāvēt bez atbalsta. Īpaši lekt, turoties pie vecāku rokām, sagādā mazulim prieku. Plombēšana ir iespējama arī pēc septiņiem mēnešiem.

Vēlākais līdz 9. dzīves mēnesim lielākā daļa zīdaiņu var sēdēt, kā arī rāpot, pacelties, lai patstāvīgi stāvētu un stāvētu ar atbalstu. Šajā laikā smalkās motorikas tiek attīstītas tā, lai varētu izmantot pinceti tik precīzi satvert mazus priekšmetus. Tiek praktizēta arī priekšmetu mešana. Turpmākajā kursā seko brīva stāvēšana bez palīdzības.

12. mēnesī seko pāris soļu iešana un kāpšana pa kāpnēm. Pēc 15 mēnešiem bezmaksas pastaigas vairs nav problēma. Divu gadu vecumā staigāšana ir arvien drošāka.

Trešajā gadā tiek pievienotas tādas prasmes kā braukšana ar trīsriteni un celtniecības bloki. Līdz četru gadu vecumam kāpnes tiek apgūtas bez briesmām un līdz 5 gadu vecumam bērns jau var uzkāpt kāja. Šeit būtu skaidri pamanāmas problēmas ar staigāšanu, piemēram, pirkstgalus bērna pirkstos, kas novērojama apmēram 5% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem.