Sinonīmi plašākā nozīmē
UV - gaisma, ultravioletā gaisma, ultravioletais starojums Angļu: uv - radiācija
Ievads
Termins UV starojums ir saīsinājums no “ultravioletā starojuma” (arī: ultravioletā vai UV gaisma) un raksturo noteiktu gaismas viļņu diapazonu. Vissvarīgākais dabiskais UV starojuma avots ir saule, bet citi var būt arī UV gaismas izcelsme (turklāt pa to laiku ir iespējams arī radīt mākslīgu UV starojumu, piemēram, lai izstarotu UV gaismu). Saules gaismu var sadalīt trīs jomās: No vienas puses, mums redzamais starojums, no otras puses, neredzamais infrasarkanais starojums un ultravioletais starojums. Ultravioletais nozīmē “ārpus violetas”, kas nozīmē, ka UV gaisma krāsu spektrā praktiski sākas zem robežas, pie kuras cilvēki vairs nespēj uztvert violeto krāsu.
- Zvaigznes
- Aurora borealis un
- Pulsāri
- UV lāzers
- Metināšanas iekārtas un
- Dzīvsudraba tvaika lampas
Klasifikācija
Arī pašu UV starojumu var iedalīt trīs elementos. Pirmkārt, ir UV-A starojums ar viļņu garumu no 315 līdz 380 nm. To gandrīz nekad nefiltrē ozona slānis, un tāpēc tā ir UV starojuma daļa, kas visspēcīgāk sasniedz mūs uz zemes. UV-B starojumu ar viļņu garumiem no 280 līdz 315 nm ozona slānis pārtver gandrīz 90%, tāpēc tas mūs sasniedz tikai mazāk. UV-C starojumu ar viļņu garumiem no 100 līdz 280 nm (zem 100 nm runā arī par “ārkārtēju UV gaismu”, EUV, XUV) ozona slānis gandrīz pilnībā absorbē un tāpēc faktiski nenonāk zemē.
UV starojuma intensitāte
Jo vairāk ir īsviļņu gaisma, jo enerģiskāka tā ir un var sasniegt augstāku bioloģisko efektivitāti. UV starojuma intensitāte tomēr ir atkarīga arī no citiem faktoriem, tostarp gada laika (UV starojums ir visspēcīgākais pavasarī un vasarā), dienas laika (intensīvs UV starojums notiek galvenokārt pusdienlaikā), ģeogrāfiskās atrašanās vietas (tur ir augsts UV starojuma līmenis, īpaši pie ekvatora), ozona slāņa stāvoklis (lielāka UV starojuma daļa caur cilvēkiem iekļūst zem ozona caurumiem) un debesis (arī mākoņi spēj absorbēt nelielu daļu UV starojums). Turklāt vide ietekmē arī UV starojuma intensitāti, jo, piemēram, sniega vai ūdens virsmas var izkliedēt UV starojumu, kas arī palielina tā intensitāti.
