Diagnoze
Ja jums ir pietūkuši glans, jums jāmeklē medicīniskā palīdzība. Tas vienmēr sākas ar detalizētu ārsta un pacienta sarunu, lai rekonstruētu pacientu medicīniskā vēsture. Svarīgi punkti ar šo simptomu ir, piemēram, intīmā higiēna, izmaiņas ādā vai ādas slimības kopumā, citi simptomi, problēmas ar urinēšanu vai dzimumakta laikā, kā arī pēc alerģijām (piemēram, latekss).
Tam seko a fiziskā apskate kurā dzimumloceklis un limfa mezgli tiek pārbaudīti. Ja infekciozs dzimumlocekļa iekaisums ir aizdomas, ka smadzenēs tiek noņemta uztriepe, un laboratorija pēc tam var noteikt, kurš patogēns ir atbildīgs par simptomiem. Ļoti reti a asinis paraugs ir nepieciešams diagnozei. Un tikai ļoti retos gadījumos, kad var noteikt nelielu skaidru diagnozi un simptomi ir pastāvīgi un pastāvīgi, audu paraugs (biopsija).
Terapija
Sākumā dzimumorgānu pietūkumam var būt daudz iemeslu, un terapija var būt tikpat daudzveidīga. Tikai apmeklējot ārstu, var noteikt, kas tieši ir jautājums, un to var īpaši ārstēt. Bieža iekaisuma gadījumā ziedes vai sistēmiski iedarbīgas tabletes palīdz apturēt patogēnus vai iznīcināt tos.
Ja iekaisumu vai pietūkumu neizraisa baktērijas, ziedes, kas satur kortizons var arī palīdzēt. Ja simptomi parādās biežāk, jāapsver apgraizīšana. Seksuāli aktīviem vīriešiem ir jāizslēdz, ka pietūkumu izraisa seksuāla prakse un ka pastāvīgi nav iespējama savstarpēja infekcija baktērijas.
Ja pietūkumu pavada sāpes urinējot, tas var palīdzēt turēt dzimumlocekli siltā ūdenī (vanna, spainis, bidē). Tas atvieglo dedzināšana sajūta, kā arī liels dzeršanas daudzums, kas neļauj urīnam būt ļoti koncentrētam. Rūpīga personīgā un intīmā higiēna var palīdzēt novērst sāpīgu pietūkumu un iekaisumu.
Kumelīšu sēdošās vannas vai skalošana ar kumelīte ir piemēroti arī šim nolūkam. Ja pēc dažām dienām pietūkumu nekontrolē, jākonsultējas ar ārstu, kurš var identificēt un ārstēt pamatslimību. Atkarībā no pacienta vecuma vispirms var konsultēties ar pediatru vai ģimenes ārstu, ja dziedzeri ir pietūkuši. Ar savām plašajām zināšanām, pieredzes bagātību un pamata lēmumu pieņemšanas prasmēm šis ārsts var izlemt, vai pacients to var ārstēt stāvoklis pats vai arī nepieciešama speciālista palīdzība, kurš labāk izprot specifiskāku klīnisko ainu. Attiecīgi var konsultēties arī ar urologu, kurš nodarbojas ar urīnceļu sistēmu un bieži arī ar androloģiju.
