Zāļu izraisītas trombozes profilakse

Trombozes profilaksei tiek izmantotas šādas zāles:

• Heparīns
• Pentasaharīds Fondaparinukss (Arixtra®)
• Acetilsalicilskābe
• Perorālie antikoagulanti
• Trombīna inhibitori

Piezīmes

Vispārīgu informāciju par trombozes profilakses tēmu var atrast mājas lapā par tēmu: Trombozes profilakse

Heparīni

Pirmā lielā antikoagulantu grupa trombembolijas profilaksei ir heparīni. Tos izmanto kā profilakses līdzekli ķirurģiskas iejaukšanās laikā, kā arī konservatīvajā medicīnā. To var izmantot arī jau esošu vēnu gadījumos tromboze vai plaušu embolija.

Heparīns ir dabisks antikoagulants, kas dabiski rodas arī noteiktās šūnās. Šīs šūnas ir bazofīli granulocīti un tukšās šūnas. Tas organismā saistās ar antikoagulantu, ko sauc par antihrombīnu, veido ar to kompleksu un tādējādi palielina tā efektivitāti.

Tas kavē dažādus koagulācijas kaskādes faktorus un tādējādi novērš trombu veidošanos vai sāk trombīna ( asinis koagulācijas kaskāde). Heparīnus iedala nefrakcionētos heparīnos (UFH) un mazmolekulāros heparīnos (NMH). Zema molekulmasas frakcionēti heparīni mūsdienās tiek izmantoti biežāk, jo tiem ir labāka biopieejamība un ilgāks darbības laiks nekā nefrakcionētiem heparīniem.

Frakcionētu heparīnu piemēri ir: Zema molekulmasas frakcionētu heparīnu piemēri ir:

• Liquemin®,
• Kalciparīns
• Clexane®,
• Mono-Emolex®,
• Fragmin®,
• Innohep®

Heparīnus ar injekciju lieto vai nu apejot kuņģa-zarnu trakta ceļu (parenterāli, ti, vēnā), vai zem ādas (subkutāni). Laikā grūtniecība, heparīns nevar rīkoties pēc embrijs caur asinsriti, ti, tā nevar iziet caur placenta. Pārdozēšanas rezultātā var rasties intraoperatīva vai pēcoperācijas asiņošana.

Heparīnus kā zāles iegūst no dzīvniekiem (cūkām, liellopiem), tāpēc var rasties alerģiskas reakcijas. Asinis trombocīti arī to skaits var būt pārāk mazs (trombocitopēnija). Ilgstoša uzņemšana var izraisīt kaulu zudumu.

Tomēr atgriezeniska ir iespējama matu izkrišana. Mijiedarbība var rasties ar zālēm, kas kavē NSA darbību asinis trombocīti, tā sauktie trombocītu agregācijas inhibitori, tāpēc palielinās asiņošanas risks. Savukārt heparīna iedarbību kavē mijiedarbība ar tādām zālēm kā noteiktas

• Antibiotikas (tetraciklīni),
• Zāles pret alerģijām (antihistamīna līdzekļi),
• sirds zāles (sirds glikozīdi).

Heparīna terapijas laikā regulāri jāpārbauda šādi laboratorijas parametri:

• APTT, trombīna laiks terapijā ar nefrakcionētu heparīnu
• Anit-Xa tests terapijai ar zemas molekulmasas heparīnu