Vēsture / reliģija
Seno ēģiptiešu vidū faraonu vidū bija pieņemts nēsāt svinīgu bārdu, kas bija varas zīme. Šī bārda tomēr bija mākslīga un dabiska mati tika noņemts. Arī seno grieķu vidū ilgu laiku vairāk bija spēka vai gudrības zīme valkāt bārdu, tā tika skūta tikai īpašos gadījumos, piemēram, sods vai skumjas izpausme.
Vēlāk viņi tomēr sāka skūt bārdas vismaz līdz noteiktam brīdim, jo tas izrādījās izdevīgi cīņā. Pamatojoties uz noteiktiem Vecās Derības fragmentiem, pareizticīgie ebreji uzskata, ka vīriešiem nevajadzētu apgriezt bārdu mati, tāpēc viņi bieži valkā garas pilnas bārdas un arī tempļa cirtas. Dažās islāma fundamentālistu grupās pastāv uzskats, kas balstīts uz noteiktu praviešu tradīcijām, ka augšējais lūpa bārdas jāapgriež, un bārdas garumam zem zoda jābūt vienam dūres garumam. Savukārt kristietībā nav skaidru, vispārpieņemtu noteikumu par bārdas stilu.
