Mākslīgais vārds nomofobija raksturo bailes, ka to nevarēs sasniegt, izmantojot viedtālruni. Termins cēlies no angliski runājošās pasaules un ir saīsinājums no “No-Mobile-Phone-Phobia”. Tas tulko kā “bailes no mobilā tālruņa neesamības”. 2012. gadā veiktais pētījums atklāja, ka 66 procenti Lielbritānijas mobilo tālruņu lietotāju baidās no mobilo ierīču nepieejamības. Vācijā arī mobilo tālruņu lietotāji mēdz būt nomofobiski. Īpaši tas skar viedtālruņu lietotājus vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Nomofobi bieži vien viedtālruņus ņem līdzi uz tualeti un gulēt. Šķiet, ka sievietes nomofobiju cieš biežāk nekā vīrieši.
Kas tiek ietekmēts?
Nomofobija galvenokārt ietekmē viedtālruņu lietotājus. Atšķirībā no iepriekšējiem mobilajiem tālruņiem viedtālruņi jau sen ir izmantoti ne tikai tālruņa zvanu veikšanai vai īsziņu sūtīšanai. Mūsdienu mobilie tālruņi ir mazi daudzfunkcionāli talanti. Papildus fotografēšanai un spēlēšanai, viedtālruņu lietotāji, pateicoties piekļuvei internetam, var ērti tērzēt, atrodoties ceļā, sērfot sociālajos tīklos vai meklēt apkārtnes labāko restorānu. Tā rezultātā viedtālrunim ir galvenā loma ikdienas dzīvē daudziem lietotājiem.
Nomofobijas cēloņi
Nomofobijas gadījumā mobilais tālrunis parasti tiek izmantots pārmērīgi, lai nepalaistu garām svarīgu informāciju. Jo biežāk tiek izmantots mobilais tālrunis, jo lielāka ir atkarība no mobilā tālruņa funkcijām. Ja mobilais tālrunis ir pazaudēts vai ja tas nav sasniedzams īsu laiku miruša mobilā tālruņa vai tukšas akumulatora dēļ, rodas subjektīvi pārmērīga baiļu sajūta. Svarīgs nomofobijas cēlonis ir bailes nespēt bez pārtraukuma uzturēt kontaktu ar draugiem un ģimeni. Šis jēdziens vairumā no skartajiem spēcina bailes pazaudēt viedtālruni. Citiem viedtālrunis piedāvā drošību, lai varētu ātri reaģēt visās dzīves situācijās. Bez viedtālruņa cietušie jūtas mazāk elastīgi un baidās, ka vairs nespēs lieliski tikt galā ar ikdienas dzīves prasībām. Nomofobijas virzītājspēks parasti ir bailes no vientulības un iekšējā tukšuma vai nepieciešamība pievērst uzmanību.
Nomofobiska uzvedība
Tipiska uzvedība, kas saistīta ar nomofobiju, ir:
- Atteikšanās simptomi, piemēram, nervozitāte, trauksme un nomākts garastāvoklis, kad atturība nav vēlama
- Mudinājums un alkatība pēc viedtālruņa
- Uzsvars un trauksme, kad mobilais tālrunis ir izslēgts.
- Svīšana, trīce, sirdsklauves, trauksme un panika, ja tā nav pieejama
- “Kailuma” sajūta, kad mobilais tālrunis tika atstāts mājās.
Atkarība no viedtālruņa un pastāvīga pieejamība ir tad, kad mobilā tālruņa izvilkšanu vairs nevar kontrolēt. Bieži vien šo rīcību papildina Interneta atkarība. Izmantojot internetu, papildus sociālo kontaktu uzturēšanai, proti, jautājumu vai problēmu var atrisināt jebkurā laikā. Nomohobics mēģina izvairīties no saziņas zuduma ar šādiem punktiem:
- Katra sekunde nekad neizslēdz viedtālruni.
- Viedtālrunis vienmēr tiek nēsāts tuvu viņam, lai to nezaudētu.
- Daudziem nomofobiem pieder otrais mobilais tālrunis kā aizstājējs.
Kad rodas nomofobija?
Bailes par nespēju piedalīties informācijas apmaiņā palielinās, samazinoties mobilā tālruņa kredītam vai samazinoties akumulatora darbības laikam. Bet to var izraisīt arī bezvadu vai interneta savienojamības trūkums. Īpaši šajās situācijās nomofobiķi izjūt paniku, ka viņi nav sasniedzami, un tāpēc gandrīz nekad nenolaida viedtālruni. Īpaši tad, ja rodas problēmas ar bezvadu vai interneta savienojumu, nomofobisti gandrīz nepārtraukti skatās uz saviem mobilajiem tālruņiem, lai nekavējoties atpazītu atkal parādījušos bezvadu savienojumu. Nomofoba panika kļūst īpaši slikta, kad tiek pazaudēts viedtālrunis. Šajā gadījumā rodas briesmīgā absolūtā komunikācijas zuduma situācija, no kuras skartā persona pastāvīgi mēģina aizbēgt. Īpaši sliktos gadījumos pat doma par to, ka nav iespējams sasniegt, izmantojot viedtālruni, var izraisīt nomofobijas satraukumu.
Kas palīdz cīnīties ar viedtālruņu atkarību?
Psihologi bieži paļāvās uz konfrontāciju ar baiļu situāciju fobiju gadījumos. Tāpēc ir ieteicams katru dienu noteiktā laikā izslēgt nepieejamību un izslēgt mobilo tālruni, lai cīnītos ar milzīgo tieksmi pēc viedtālruņa. Tādā veidā slimnieki var uzzināt, ka dzīve bez viedtālruņa ir pilnīgi iespējama. Turklāt tas var palīdzēt viedtālruni nostādīt un klusināt. Īpaši ēdot vai birojā, mobilo tālruni nedrīkst likt uz galda. Izmantojot šos trikus, var izvairīties no pastāvīgiem skatieniem uz ierīci, un mobilā tālruņa radītā spriedze laika gaitā var arī mazināties. Pa to laiku ir atkarības iestādes, kas specializējas ārstēšanā Interneta atkarība un arī nodrošina terapija par nomofobiju. Piemēram, tur tiek apgūti uzvedības modeļi, kas aizstāj skatīšanos uz viedtālruni.
