Kādas ir nieru vērtības?
Nieru vērtības ir laboratorijas parametri, kas ļauj izdarīt secinājumus par nieru darbību. Ārsts ļoti bieži nosaka šādas nieru vērtības:
Citas asins vērtības, kas sniedz informāciju par nieru darbību, ir elektrolīti, fosfāti un asins gāzes. Tiek noteikti arī urīna rādītāji:
- pH vērtība
- proteīns
- asinis
- Ketoni
- Cukurs (glikoze)
- Leikocīti
- nitrīts
Kreatinīna un inulīna klīrenss
Urīnviela un urīnskābe
Urīnskābe ir ģenētiskās informācijas DNS (dezoksiribonukleīnskābes), konkrētāk, purīna bāzes adenīna un guanīna, noārdīšanās produkts.
Kad tiek noteiktas nieru vērtības?
Ārsts nosaka nieru rādītājus asinīs un urīnā, lai diagnosticētu nieru slimības vai uzraudzītu to progresēšanu. Urīnvielas vērtību izmanto arī, lai uzraudzītu olbaltumvielu uzņemšanu pacientiem ar zināmu nieru vājumu (nieru mazspēju).
Kad nieru vērtības ir pārāk zemas?
Vielu inulīna vai kreatinīna klīrenss sniedz informāciju par nieru filtrācijas spēju. Tāpēc tas samazinās, ja ir traucēta nieru darbība (akūta vai hroniska nieru mazspēja). Mazākā mērā kreatinīna klīrenss arī dabiski samazinās, pieaugot vecumam.
Samazināta kreatinīna vērtība asinīs nav nozīmīga. To konstatē tikai kā nejaušu atradi pacientiem, kuriem ir nepietiekams svars vai zema muskuļu masa.
Visbiežākais zemā urīnskābes līmeņa cēlonis ir tādu medikamentu pārdozēšana, kas paredzēti urīnskābes līmeņa pazemināšanai. Tos lieto podagras ārstēšanai.
Nieru vērtības: tabula ar zemākām robežvērtībām
|
cilvēki |
sievietes |
|
|
Kreatinīns (serumā) |
< 50 gadi: 0.84 - 1.25 mg/dl > 50 gadi: 0.81 – 1.44 mg/dl |
0.66–1.09 mg/dl |
|
Kreatinīns (urīnā) |
1.5 – 2.5 g/24h |
1.0 g/24 stundas |
|
Cistatīns C |
0.5 - 0.96 mg / l |
0.57 - 0.96 mg / l |
|
Urīnviela |
< 50 gadi: 19 - 44 mg/dl > 50 gadi: 18 – 55 mg/dl |
> 50 gadi: 21 – 43 mg/dl |
|
Urīnskābe (serumā) |
3.4–7.0 mg/dl |
2.4–5.7 mg/dl |
Kad nieru vērtības ir pārāk augstas?
Atsevišķu nieru vērtību izmērītās vērtības atšķirīgi reaģē uz dažādām slimībām. Paaugstināta kreatinīna līmeņa iemesli ir, piemēram
- Augsts asinsspiediens nieru asinsvadu sašaurināšanās dēļ (renovaskulāra hipertensija)
- Akromegālija (hormonāla slimība ar plaukstu, pēdu, ausu, deguna uc palielināšanos)
- Hroniska nieru mazspēja (piemēram, cukura diabēta vai saistaudu slimību dēļ)
Ja palielinās urīnskābes koncentrācija, ārsti to sauc par hiperurikēmiju. Tas ir vai nu iedzimtu vielmaiņas traucējumu dēļ, vai arī ir simptoms
- gavēšana
- slikti kontrolēts cukura diabēts
- augsta tauku satura diēta
- vairogdziedzera vai epitēlijķermenīšu hipofunkcija
- Saindēšanās (piemēram, ar svinu)
Paaugstinātas nieru vērtības tiek konstatētas arī smagu vispārēju infekciju, piemēram, masalu, gadījumā.
Nieru vērtības: tabula ar augšējām robežvērtībām
|
cilvēki |
sievietes |
|
|
Kreatinīns (serumā) |
< 50 gadi: 1.25 mg/dl > 50 gadi: 1.44 mg/dl |
0.96 mg/dl |
|
Kreatinīns (urīnā) |
2.5 g/24 stundas |
1.3 g/24 stundas |
|
Cistatīns C |
0.96 mg / l |
|
|
Urīnviela |
< 50 gadi: 44 mg/dl > 50 gadi: 55 mg/dl |
< 50 gadi: 40 mg/dl > 50 gadi: 43 mg/dl |
|
Urīnskābe (serumā) |
7.0 mg/dl |
5.7 mg/dl |
|
Urīnskābe (ap urīnu) |
Ko darīt, ja mainās nieru rādītāji?
Ja nieru rādītāji ir paaugstināti, ārstam vispirms ir jāizslēdz nieru slimība. Urīna testi sniedz daudzas svarīgas norādes par to. Cita starpā tie parāda, vai caur nierēm tiek zaudēts proteīns vai asinis. Nieru speciālists (nefrologs) var arī novērtēt urīnu mikroskopā.
Papildus dažāda veida nieru bojājumiem nieru vērtības var mainīt arī citas slimības. Ārstam arī jāapsver šīs iespējas saistībā ar pacienta simptomiem un attiecīgi jāveic turpmāki izmeklējumi.
