Ko es daru kā partneris pret agresiju? | Agresija depresijā

Ko es daru kā partneris pret agresiju?

Konfrontācijā ar agresiju partnerattiecībās tiek piemēroti tādi paši uzvedības noteikumi un izturēšanās kā jebkurā starppersonu kontaktā. Agresoram tiek parādītas skaidras robežas un viņš tiek apzināts, ka uzbrukuma uzvedība nav pieļaujama. Noderīga ir skaidra valoda un izteiciens, kam nevajadzētu šķist draudīgam vai necieņpilnam, jo ​​tas var atkal iekvēlināt agresīvo uzvedību.

Būtu jāatrod agresijas iemesli, kāpēc partneris varētu reaģēt šādā veidā. Šeit var būt nozīme garīgajiem ierobežojumiem, kuros pacients savu vidi uztver tikai samazināti un pilnībā to nesaprot, jo cieš no depresija. Tāpat liela daļa cilvēku, piemēram, ģimenes locekļi, runājot par slimību un pārvarēšanas stratēģijām ar nomākto cilvēku, darbojas arī kā uzbrukums.

Šī iemesla dēļ personai, kurai vienmēr jābūt visuzticamākajai personai, ar kuru runāt, runājot par slimību un agresīvu izturēšanos, vienmēr jābūt personai, kurai visvairāk uzticas. Ja ir tāda uzvedība, kas apdraud citus vai sevi, ir svarīgi izsaukt policijas palīdzību. Visām iesaistītajām pusēm jāievēro drošs attālums, lai nevajadzīgi nekaitinātu agresoru un ievērotu attālumu pašu drošībai.

Ko darīt, kad agresija vēršas pret sevi?

Simptomatoloģijā, kad agresija novēršas no apkārtējās vides un ir vērsta pret sevi, ir nepieciešama atklāta un saprotoša komunikācija. Šeit ir svarīgi nopietni uztvert radinieku izteikumus, bailes un agresiju. Vēlme runāt, it īpaši no uzticības personas puses, ir pamats.

Regulāra ikdienas rutīna ar integrētu kustību, piemēram, staigāšanu, var mazināt agresiju un apturēt progresējošu gaitu depresija. Šajā brīdī ir jāatbalsta mēģinājumi motivēt cilvēkus iesaistīties visās aktivitātēs, bet tikai tad, ja tiek ņemta vērā skartās personas griba. Domājami bezcerīgos gadījumos, kad motivācija un atbalsts nerada izmaiņas, būtu jāiesaista trešās personas.

Šeit ir iedomājams meklēt medicīnisko palīdzību, piemēram, pie ģimenes ārsta, kurš jau pazīst slimo cilvēku un tādējādi viņam ir uzticēšanās pamats. Turklāt viņam vai viņai ir pieejamas medicīniskas un psihoterapeitiskas iespējas, piemēram, kognitīvās un starppersonu uzvedības terapijas.