Klusa sirdslēkmes simptomi
Klusa sirds uzbrukums nav pievienots klasiskajiem simptomiem, kas parasti raksturo klīnisko ainu. Klusie infarkti ir īpaši izplatīti ilgstoši diabēta slimniekiem. Šiem pacientiem parasti ir hroniska polineuropatija, vienmērīgi progresējošs zaudējums nervi.
Šī zaudējuma rezultātā pacienti jūtas mazāk sāpes un vairs nespēj uztvert veģetatīvās (piespiedu, fiziskās) stimulus nervu sistēmas labi. Galvenais simptoms sāpes krūtīs tad trūkst, un diagnoze ir ārkārtīgi sarežģīta. Klusa infarkta gadījumā citi simptomi - piemēram nelabums, vemšana vai reibonis - bieži ir priekšplānā, maldinot gan ārstējošos ārstus, gan pacientus. Tādējādi a sirds uzbrukumu var nepareizi interpretēt kā vienkāršu infekciju, kurai noteiktos apstākļos var būt letālas sekas. Papildus diabēta slimniekiem, sievietēm, vecākiem cilvēkiem kopumā, pacientiem, kuriem ir veikta sirds operācija vai niere ir paaugstināts risks klusēt sirdslēkme ar dažiem simptomiem vai bez tiem. Tāpēc EKG jāveic regulāri, pat ja simptomi tieši neliecina par a sirdslēkme.
Kādi ir jauniešu simptomi?
Būtībā sirdslēkme ir vidēja un augsta vecuma slimība. Sākot ar 45 gadu vecumu, risks vienmērīgi palielinās, līdz sasniedz maksimumu aptuveni 60 gadu vecumā. Tomēr sirdslēkmi var piedzīvot arī jaunieši.
Parasti tas nenotiek bez liekas piepūles, drīzāk izmantojot ģenētiskos riska faktorus, sirds defektus, kas pastāv kopš dzimšanas vai ir masīvi nepietiekams uzturs ar pavadošo liekais svars gados. Simptomi jauniem pacientiem neatšķiras no vecākiem. Jauniešiem ir lielākas iespējas ātri diagnosticēt, jo nervu sistēmas ir vēl jutīgāks pret izmaiņām un atzīst sāpes stimuli - nevis kā vecākiem pacientiem. No otras puses, sirdslēkmes diagnoze ir netipisks zemākas vecuma grupas pacientiem, kas savukārt var aizkavēt diagnozes noteikšanu. EKG ir ātra un lēta, tāpēc jauniešiem to nevajadzētu izlaist.
