Kad drīkst braukt vēlreiz Cik ilgi nevarēsi strādāt?
Arī darbnespēja ir atkarīga no attiecīgās personas profesionālās slodzes, kā arī no traumas smaguma. Ja menisks asara tiek sašūta intraoperatīvi, ir nepieciešams ievērojami ilgāks dziedināšanas laiks nekā daļējas meniska rezekcijas gadījumā. Pēc artroskopiskas procedūras jāievēro vismaz 1-4 nedēļu ilgs karjeras pārtraukums.
Braukt ar automašīnu pēc ceļa operācijas vajadzētu atsākt tikai pēc pilnīgas sadzīšanas, jo operācija samazina gan muskuļu spēku, gan reakcijas ātrumu. Ir arī anestēzijas sekas un sāpes zāles. Noteikti pacientam vairs nevajadzētu būt atkarīgam no staigāšanas AIDS vai šinas pirms atkal sēsties pie stūres.
Pirms braukšanas ir svarīgi arī vispirms veikt dažus vingrinājumus, lai atjaunotu muskuļu spēku un reaktivitāti. Var būt noderīgi arī sausie vingrinājumi stāvošajā automašīnā. No apdrošināšanas viedokļa nav skaidri definēta laika perioda, pēc kura būtu atļauts atkal vadīt automašīnu pēc ceļa locītavas operācijas, taču pēc apdrošināšanas sabiedrības ieskatiem klasificēt automašīnas vadītāju un viņa uzvedību nolaidības gadījumā un tādējādi negarantēt izmaksu segšanu.
Meniska operācijas riski
Ja menisks asara ir, tā vairumā gadījumu jāārstē ar agrīnu ķirurģisku iejaukšanos, lai pēc iespējas samazinātu un, ja iespējams, pilnībā izvairītos no vēlīnām komplikācijām un ilgtermiņa sekām pacientam. Ja menisks ir saplēsts, tas bieži traucē ceļa locītava telpa kā sava veida svešķermenis un izraisa locītavas berzi un kairinājumu skrimslis un locītavu virsmām. Ilgtermiņā tas var izraisīt locītavu vietas samazināšanos un pat izraisīt ceļa locītava artroze.
Tas var izraisīt arī nespecifisku ceļgalu locītavu pietūkums un iekaisuma reakcijas. Tomēr meniska daļas noņemšana arī palielina nodiluma risku, jo meniska stabilizāciju un amortizāciju samazina, samazinot tā virsmu. Tikai retos gadījumos konservatīvs meniska plīsuma terapija ir norādīts.
Iemesli ir vecums, sarežģīta turpmākā ārstēšana, pacienta sadarbības trūkums vai anestēzijas nepanesamība. Tad simptomi pēc iespējas jāārstē, palielinot muskuļu uzkrāšanos un stabilizējoties ceļa locītava. Meniska operāciju var veikt kā atklātu operāciju vai ar Athroscopic procedūru.
Turklāt atroskopisko operāciju var veikt kā ambulatoro vai stacionāro procedūru. Pirmām kārtām atklāta ķirurģija rada pēcoperācijas asiņošanas, ceļa asiņošanas un operācijas vai operācijas vai pēcoperācijas infekcijas risku. Šī infekcija var izplatīties visā ceļa locītavā un sabojāt skrimslis.
Attīstās iekaisums, kuru, iespējams, vajadzēs caurdurt, lai iztukšotu strutas vai var būt nepieciešama ķirurģiska un antibiotiku ārstēšana. Ir arī zems asinsvadu vai nervu bojājumi kā arī skrimslis, saišu vai gļotādas traumas meniska operācijas laikā. Pēcoperācijas imobilizācija kāja var izraisīt arī asinis recekļi kāju vēnās, tā sauktās trombozes. Ja kāds no šiem trombiem atdalās, galvenokārt no kāja vēnās, pastāv plaušu risks embolija.
Tomēr šo risku var samazināt ar profilaktisku antikoagulācijas terapiju. Šim nolūkam pacientam tiek ievadītas injekcijas vai tabletes, kas kavē asinis sarecēšana. Pēc katras meniska operācijas pastāv risks, ka menisks atkal plīsīs tajā pašā vai citā vietā.
Pat pēc mākslīgā meniska, tā sauktā meniska implanta, ievietošanas menisks var plīst. Pilnīgi iznīcinātu menisku ir iespējams aizstāt arī ar orgānu donora donora menisku. Tas var izraisīt imunoloģiskas noraidīšanas reakcijas, jo audi tiek uzskatīti par ķermeņa svešiniekiem.
Tomēr šāda veida menisko operācijas tiek veiktas ļoti reti. Bojāta meniska ilgtermiņa sekas galvenokārt ir sāpes, ierobežota vai samazināta funkcionalitāte un kustība, kā arī sākums artroze. Retos gadījumos tie var saglabāties pat pēc ķirurģiskas ārstēšanas.
Kopumā meniska operācijas panākumu līmenis ar labu rezultātu ir aptuveni 90%. Tomēr tam ir nepieciešama nepieciešamā pacienta sadarbība, intensīva turpmākā ārstēšana un īstermiņa un pastāvīgu ierobežojumu pieņemšana, piemēram, sporta laikā. Tāpat kā jebkura cita ķirurģiska procedūra, arī meniska operācija rada blakusparādību un anestēzijas seku risku.
Procedūru var veikt ar reģionālu anestēziju, kad pacients tiek anestēzēts tikai gūžas locītavā, viņš ir nomodā un reaģē, vai vispārējā anestēzija vispārējā anestēzijā. Pēc operācijas vispārējā anestēzija var izraisīt pēcoperācijas nelabums un vemšana, Piem.
