Indikācijas
Zāles, ko lieto depresija drīkst lietot tikai tad, ja depresiju ir diagnosticējis ārsts un ir ieteikti un izrakstīti īpaši medikamenti. Papildus ārstēšanai depresija, dažus antidepresantus lieto ārstēšanai sāpes or trauksmes traucējumi un lai ārstētu ar stresu saistītas problēmas nesaturēšana. Lai varētu kontrolēt zāļu iedarbību un nepieciešamības gadījumā pāriet uz citu, kā arī novērot iespējamās blakusparādības, antidepresantu lietošana jāveic regulāri ārsta uzraudzībā.
Kontrindikācijas
Antidepresantu zāles nedrīkst lietot, ja ārsts to nav ieteicis vai izrakstījis. Mainot citu medikamentu vai pārtraucot zāļu lietošanu, vienmēr jāveic konsultējoties ar ārstējošo ārstu.
Recepšu prasības un bez receptes
Visas zāles, kas veikalos ir pieejamas kā tā sauktie antidepresanti, ir recepšu zāles, un tās jāieceļ ārstam. Izrakstot zāles, ārsts var pārliecināties, ka ieteiktie medikamenti ir piemēroti attiecīgajai personai, un var pareizi novērtēt visas iespējamās blakusparādības un mijiedarbību. Preparāti, kurus var iegādāties bez receptes, parasti ir balstīti uz Asinszāli augs. Tomēr šo preparātu iedarbība ir ļoti pretrunīga, jo ilgtermiņa pētījumi ir parādījuši, ka salīdzinājumā ar placebo nav būtiskas ietekmes. Tas ir svarīgi arī uzņemot Asinszāli un tā sastāvdaļas, ka to nevajadzētu darīt bez konsultēšanās ar ārstu, jo pastāv blakusparādības un mijiedarbība ar citām zālēm.
Blakusefekti
Tāpat kā lielākajai daļai zāļu, arī antidepresantiem ir blakusparādības. Tās var būt dažādas smaguma pakāpes atkarībā no lietotajiem medikamentiem un katram pacientam. Atkarībā no tā, kā zāles traucē signālvielu metabolismu, rodas dažādas nevēlamas blakusparādības.
Daži no šiem efektiem ir nelabums, vemšana, caureja, sausa mute, nogurums, galvassāpes, svara pieaugums, dzimumtieksmes samazināšanās (“libido zudums”), trauksme un pastiprināta tieksme uz asiņošanu. Kuras no blakusparādībām bieži rodas, lietojot attiecīgos medikamentus, var atrast lietošanas instrukcijā vai par tām var ziņot ārstējošais ārsts vai farmaceits. Jāatzīmē, ka zāļu blakusparādības vienmēr rodas pirms antidepresants efekts.
Tādējādi dažreiz var paiet līdz 4 nedēļām, līdz vēlamais efekts rodas, savukārt blakusparādības rodas pēc dažām stundām vai dienām. Tāpat ir taisnība, ka lielākā daļa blakusparādību rodas ārstēšanas sākumā, bet ārstēšanas laikā tā ievērojami samazinās. Ja lietojat vairākus medikamentus, vienmēr jāpārbauda, vai tie var savstarpēji mijiedarboties.
Piemēram, daži medikamenti var paātrināt vai samazināt citu zāļu sadalījumu un tādējādi apdraudēt ārstēšanas panākumus. Atkarībā no aktīvo sastāvdaļu grupas zāles depresija ir atšķirīga mijiedarbība ar citām zālēm. Lai nodrošinātu mijiedarbības risku ar lietotajām zālēm, ārstējošais ārsts jāinformē par visām zālēm, kuras regulāri lieto.
Jo īpaši vairāku antidepresantu lietošana vienlaikus var izraisīt mijiedarbību, kurai ir nevēlama ietekme. Tāpat, lietojot narkotikas, kas pieder vielu grupai t.s. neiroleptiķi vai lieto pret krampjiem, mijiedarbība ir rūpīgi jāpārbauda. Tas pats attiecas uz zālēm, kas palielina tieksmi asiņot (“asinis atšķaidītāji ”).
Diezgan neparasta, bet tālejoša blakusparādība ir antidepresants, kas pieder monoamīnoksidāzes inhibitoru aktīvo vielu grupai (MAO inhibitori) saistībā ar sarkanvīna vai siera lietošanu. Vielu tiramīnu, kas šajos pārtikas produktos sastopams salīdzinoši lielos daudzumos, vairs nevar pienācīgi sadalīt. Pēc tam pastāv straujas izaugsmes draudi asinis spiediens ar potenciāli dzīvībai bīstamām sekām. Kad ņem MAO inhibitori, tāpēc jāizvairās no pārtikas produktiem ar augstu tiramīna saturu.
