Kāda ir asinsrite?
Asinsrites sistēma ir autonoma asinsvadu sistēma ar piegādes un apglabāšanas funkcijām. Tas apgādā visas ķermeņa šūnas ar vitāli svarīgām vielām, piemēram, skābekli (saistīts ar sarkano asins pigmentu hemoglobīnu), barības vielām, vitamīniem un minerālvielām. Savukārt atkritumprodukti (piemēram, oglekļa dioksīds) ar asinīm tiek transportēti prom no audiem. Turklāt asinīs cirkulē kurjervielas (piemēram, hormoni) un imūnsistēmas aizsargšūnas.
Asinis virza sirds. Spēcīgais dobais muskulis sūknē asinis caur asinsvadiem dienu un nakti, tādējādi uzturot asinsriti. Sirds un asinsvadu sistēma kopā veido sirds un asinsvadu sistēmu.
Zema spiediena sistēma un augstspiediena sistēma
Augstspiediena sistēmā, kas sastāv no kreisā kambara sistoles laikā un visām artērijām (ieskaitot aortu un arteriolas), asinsspiediens ir daudz augstāks: šeit tas svārstās no aptuveni 80 mmHg (diastoles laikā) līdz 120 mmHg (sistoles laikā). Augstspiediena sistēma uzņem apmēram 15 procentus no kopējā asins tilpuma.
Maza un liela asinsrite
Asinsrites sistēma sastāv no divām savstarpēji saistītām ķēdēm: lielās cirkulācijas jeb sistēmiskās cirkulācijas un mazās cirkulācijas jeb plaušu cirkulācijas.
Kāda ir asinsrites sistēmas funkcija?
Vissvarīgākais asinsrites uzdevums ir barības vielu, kurjervielu un gāzu sadale un izvadīšana. Lai iegūtu sīkāku informāciju, skatiet šādus tekstus:
Plaušu cirkulācija
Visu svarīgo par mazo asinsriti varat izlasīt rakstā Plaušu cirkulācija.
Portāla aprite
Īpaša asinsrites sistēmas sadaļa ir venozā cirkulācija, kas transportē asinis no gremošanas trakta caur aknām uz apakšējo dobo vēnu. Vairāk par to varat lasīt rakstā Portāla vēnu cirkulācija.
Kā tiek regulēta asinsrite?
Asinsrites sistēmu jeb asinsspiedienu regulē dažādi mehānismi, kas cita starpā ietver veģetatīvo nervu sistēmu un hormonus.
Un otrādi, asinsspiediena pazemināšanos reģistrē arī sensori un ziņo smadzenēm. Simpātiskās nervu sistēmas aktivizēšana paātrina sirdsdarbības ātrumu, un asinsvadi sašaurinās – atkal paaugstinās asinsspiediens.
Svarīgi sensori asinsspiediena regulēšanai atrodas arī nierēs. Tie tiek reģistrēti, kad samazinās asins plūsma nierēs. Rezultātā arvien vairāk izdalās vēstnesis renīns, kas savukārt izraisa angiotenzīna II izdalīšanos. Šis hormons izraisa asinsvadu sašaurināšanos, kas paaugstina asinsspiedienu.
Ilgtermiņā asinsriti vai asinsspiedienu var kontrolēt ar ūdens un elektrolītu līdzsvaru. Ja asinsspiediens ir paaugstināts, organisms caur nierēm var izvadīt vairāk ūdens un tādējādi samazināt asins tilpumu – asinsspiediens pazeminās. Ja asinsspiediens ir pārāk zems, nieres var aizturēt organismā vairāk ūdens, lai palielinātu asins tilpumu un līdz ar to atkal asinsspiedienu.
Augsts asinsspiediens (arteriālā hipertensija) ir galvenais slogs sirdij un asinsritei. Pacientiem ilgstoši asinsspiediens ir 140/90 mmHg vai vairāk. Bez ārstēšanas tas sabojā sirdi un asinsvadus.
Ja pirmā (sistoliskā) asinsspiediena vērtība ir zem 100 mmHg, ir hipotensija (zems asinsspiediens). Tam ir medicīniska nozīme tikai tad, ja skartajai personai ir tādi simptomi kā samazināta veiktspēja, traucēta koncentrēšanās spēja vai aukstas rokas un kājas.
Dažiem cilvēkiem ātra pacelšanās no guļus vai sēdus stāvokļa izraisa pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos (ortostatisku hipotensiju): slimniekiem ir reibonis, troksnis ausīs un mirgošana acu priekšā. Iespējami arī citi simptomi, piemēram, sirdsklauves, svīšana un bālums, un pat asinsrites kolapss un ģībonis (sinkope).
