Ilgums | Gripa

ilgums

Pēc tam, kad viens ir inficējies ar gripa vīruss, sākas tā sauktais slimības inkubācijas periods. Tas nozīmē, ka, lai arī ir notikusi infekcija un vīrusi skartās personas ķermenī vairojas, joprojām nav simptomu. Šis inkubācijas periods parasti ilgst apmēram 1-2 dienas.

Tipisks gripa ir tas, ka tipiskie simptomi var parādīties dažu stundu laikā. Vidējais slimības ilgums ir apmēram 5-7 dienas pēc simptomu parādīšanās. Dažos gadījumos slimības gaita var ilgt vairākas nedēļas.

Atkarībā no iespējamo komplikāciju rašanās, kā arī no specifisku, individuālu riska faktoru klātbūtnes, laika, lai atgūtuos no gripa var ilgt vairākas nedēļas un pat nepieciešama hospitalizācija. Pacientiem ar riska faktoriem, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, akūta simptomu pasliktināšanās parasti notiek apmēram 3-5 dienas pēc simptomu rašanās. Parasti slimības simptomi katrā slimības dienā nav vienādi, bet var atšķirties atkarībā no slimības progresa.

Raksturīgi, gripa sākas ļoti pēkšņi un smagi, un tajā dominē periodiski drudzis uzbrukumi pirmajās dienās. Slimībai progresējot, simptomi kļūst vājāki, līdz slimības beigās tie pilnībā izzūd. Daudziem no skartajiem tas nav gripa vīruss, bet papildu baktēriju infekcijas (tā sauktās sekundārās bakteriālās infekcijas), kas rada vislielāko gripas risku. Daudzos gadījumos organisms, kuru cīņas pret gripu jau novājina vīrusi, vairs nespēj adekvāti apkarot baktēriju patogēnus.

Šī iemesla dēļ, baktērijas var daudz vieglāk iekļūt ķermenī un izraisīt citas slimības. Iekaisumi ir vienas no būtiskākajām slimībām, kas var rasties paralēli gripai. Turklāt superinfekcijas elpošanas trakts bieži novēro skartajiem pacientiem.

• Smadzenes (encefalīts)
• Skeleta muskuļi (miozīts) un
• Sirds muskuļi (miokardīts)

Iespējams, ka visefektīvākā metode a gripa ir jābūt vakcinācija pret gripu. Atšķirībā no citām vakcinācijas metodēm, tomēr gripas vakcinācijā ir problēma, kuru nevajadzētu atstāt novārtā. Gripa vīrusi, it īpaši A tipa, tiek uzskatīti par ārkārtīgi daudzpusīgiem.

Tas nozīmē, ka patogēni, kas izraisa gripas uzliesmojumu, pastāvīgi mainās ar mutācijām genomā. Efektīvas vakcinācijas ziņā tas nozīmē, ka imunizācijai ir jēga tikai tad, ja tā tiek atsvaidzināta katru gadu. Šī iemesla dēļ katru gadu (parasti no oktobra līdz novembrim) notiek lielas vakcinācijas kampaņas, lai imunizētos pret tajā laikā cirkulējošajiem gripas vīrusa celmiem.

Izmaksas par vakcinācija pret gripu parasti pilnībā sedz valsts un privātie veselība apdrošināšanas sabiedrības. Vai vakcinācijai ir jēga vai nē, galu galā katrs pats izlemj. Profilaktiskā vakcinācija pret gripas vīrusiem ir īpaši ieteicama šādām cilvēku grupām:

• Cilvēki, kuri ir vecāki par 60 gadiem
• Grūtnieces no 2. grūtniecības trimestra
• Bērni un pusaudži
• Pieaugušie ar paaugstinātu veselības risku (hronisku plaušu, sirds, asinsrites, aknu vai nieru slimību dēļ)
• Diabētiķi
• Pacienti ar multiplo sklerozi
• Imūnsistēmas pacienti
• HIV inficētas personas
• Veco ļaužu un pansionātu iemītnieki
• Cilvēki ar paaugstinātu infekcijas risku (medicīnas personāls, skolotāji, pedagogi ...)

Turklāt daži higiēnas pamatnoteikumi var arī palīdzēt novērst inficēšanos ar gripas vīrusu un tādējādi izvairīties no gripas.

Ja tuvie radinieki vai tuvumā esošie cilvēki cieš no gripas, rokas vairākas reizes dienā rūpīgi jānomazgā un jādezinficē. Riska grupas pacientiem jāatturas no inficētajām personām vai jālieto a mute aizsargs tieša kontakta gadījumā. Turklāt pietiekams D vitamīns jāpalīdz samazināt infekcijas risku un novērst infekciju.

Šajā kontekstā iedzimta stiprināšana imūnā sistēma vitamīna izraisītajai izšķirošajai lomai. Vitamīns spēj stimulēt dažādu peptīdu veidošanos, kas nepieciešami patogēnu apkarošanai. Turklāt dažām cilvēku grupām var apsvērt gripas profilaksi ar neiraminidāzes inhibitoriem.

Šo profilaktisko iespēju var izmantot īpaši pacientiem, kurus pamata slimības dēļ vairs nevar vakcinēt normāli (piemēram, pacienti ar stipri novājinātu imūnā sistēma). Neiraminidāzes inhibitoru lietošana tagad tiek apspriesta arī gripas profilaksei medicīnas personāla vidū. Vakcinācija pret gripas vīrusiem ir vienīgā uzticamā metode, kā efektīvi novērst saslimšanu ar vīrusu.

Vairumā gadījumu vakcinācija ir tā sauktā “mirusī vakcīna”. Tas nozīmē, ka vakcinācija satur nogalinātus vīrusus, kuri vairs nevar inficēt organismu, bet kas efektīvi sagatavo imūnā sistēma lai inficētos ar patogēnu, lai slimība tiktu efektīvi novērsta, nonākot saskarē ar vīrusu. Kopš 2012./13. Gada sezonas ir pieejama arī “dzīvā vakcīna”, kas ir apstiprināta bērniem vecumā no 2 līdz 17 gadiem ieskaitot.

Tas ir paredzēts, lai uzlabotu aktīvās sastāvdaļas efektivitāti šajā vecuma grupā. Vakcinācija tiek atsvaidzināta katru gadu, parasti oktobra un novembra mēnešos, jo tas ir gripas vīrusa inficēšanās sezonas sākums. Saskaņā ar Roberta Koha institūta datiem vakcīna aizsargā līdz pat 90% pret slimību ar patogēnu. STIKO (Pastāvīgās vakcinācijas komisija) iesaka vakcināciju pret gripu īpaši personām, kuras ietilpst vienā no šīm riska grupām:

• Personas no 60 gadu vecuma
• Grūtnieces no 2. trimenona
• Bērni, pusaudži un pieaugušie, kam ir veselības risks esošas pamata slimības dēļ
• Personas ar paaugstinātu inficēšanās risku ar vīrusu (piemēram, medicīnas personāls), kā arī personas, kuras, ja ir slimas, var inficēt daudzus citus cilvēkus (piemēram, skolotājus)
• Personas, kas regulāri sazinās ar mājputniem vai savvaļas putniem