holera :Vernera-Morisona sindroms); Vibrio cholerae infekcija; ICD-10-GM A00.-: holera) ir infekcijas slimība, ko izraisa gramnegatīvs stienis Vibrio cholerae.
Saskaņā ar antigēnu struktūru var izdalīt šādi:
- Virbrio cholerae O1 - klasiskā izraisītājs holera.
- Vibrio cholerae non O1
Notikums: holēras infekcijas galvenokārt rodas valstīs ar sliktu sanitāriju un tīras dzeršanas trūkumu ūdens. Turklāt kara un katastrofu rajonos, kur infrastruktūra ir sabrukusi. Īpaši tas ietekmē zemas sociālās klases. Riska zonas atrodas Āfrikā, Tuvajos Austrumos, Dienvidaustrumāzijā, Indijā un Indonēzijā, kā arī Centrālajā un Dienvidamerikā.
Lipīgums (patogēna infekciozitāte vai pārnesamība) ir salīdzinoši zema.
Patogēna transmisija (infekcijas ceļš) notiek izkārnījumos-orāli (infekcijas, kurās patogēni, kas izdalīti ar izkārnījumiem, tiek absorbēti caur mute (iekšķīgi)), piemēram, caur piesārņotu ūdens, zivis vai citus pārtikas produktus, kas tiek piedāvāti neapstrādātā veidā.
Inkubācijas periods (laiks no infekcijas līdz slimības uzliesmojumam) parasti ir tikai 3-6 dienas.
Var izdalīt šādas holēras formas:
- Cholera asiatica (žultsceļu dizentērija).
- Cholera nostras (vasaras holera)
- Aizkuņģa dziedzera holēra (Vernera-Morisona sindroms) - neinfekcioza forma.
Holera ir ļoti reti sastopama Vācijā. 2011. gadā Roberta Koha institūtam tika nosūtīti 4 holēras gadījumi.
Kurss un prognoze: letalitāte (mirstība attiecībā pret kopējo cilvēku skaitu, kas cieš no šīs slimības) nav pietiekama terapija, līdz 50%. Šajā gadījumā pacienti mirst izteikta šķidruma zuduma dēļ.
Vakcinācija: ir pieejama vakcinācija pret holēru.
Vācijā par šo slimību ir jāziņo saskaņā ar Infekcijas aizsardzības likumu (IfSG). Ja ir aizdomas par saslimšanu, saslimšanu, kā arī nāvi, paziņojums jāsniedz vārdā.
