FOMO (bailes palaist garām) nav (vēl) atzīta garīga slimība, bet tikai apraksta garīgu anomāliju, kuras izpausmes ietver šķidruma pāreju no “joprojām normālas” uz patoloģisku atkarību. FOMO saprot kā bailes pastāvīgi palaist garām kaut ko svarīgu, kas notiek citur, un tikt izslēgtam no tā. Sajūta, kas slēpjas FOMO pamatā, nav jauna, bet to ļoti veicina mūsdienu komunikācijas tehnoloģijas saistībā ar tiešsaistes sociālajiem tīkliem.
Kas ir FOMO?
FOMO ir akronīms, kas atvasināts no anglosakšu termina Fear of Missing out. Šis termins nozīmē slikti definētu garīgo stāvokli, kas rodas no pastāvīgām bailēm vai satraukuma palaist garām kaut ko svarīgu, ko draugi vai paziņas uzņem kaut kur citur un no kura cilvēks ir izslēgts. FOMO pārņem psiholoģisku uzvedību, kas rodas no bailēm kaut ko nepalaist garām. Šādas jūtas zināmā mērā ir normālas un var veicināt saliedētību un piederības izjūtu grupā un ir pavadījušas cilvēci kopš tās sociālās kārtības pirmsākumiem. Pateicoties mūsdienu komunikācijas tehnoloģijām, kas ļāva attīstīt un izveidot vairākus tā sauktos sociālos tīklus (sociālos medijus), FOMO tiek ārkārtīgi popularizēts un parāda skaidru tendenci izplatīties tālāk. FOMO vispāratzīta definīcija (vēl) nepastāv. Daži autori uzskaita dažādus simptomus, kurus parasti novēro cilvēkiem, kurus acīmredzami ietekmē FOMO. Dažos gadījumos tiek nošķirts FOMO bez tehniskām ierīcēm un FOMO saistībā ar ierīcēm, ar kurām ir iespējama attālā saziņa caur internetu (viedtālrunis, klēpjdators, planšetdators).
Cēloņi
Bailes palaist garām vai piedzīvot kaut ko daudz mazāk jautru vai daudz mazāk saviļņojošu nekā draugu pieredzētais un paveiktais ir zināmā mērā dabiskas un normālas. Šī sajūta var rosināt cilvēka ambīcijas uzņemties kaut ko radošāku un izaicinošāku nekā draugi. Situācija var ātri mainīties cilvēkiem, kuri pastāvīgi atrodas tiešsaistē sociālajos tīklos. Šeit var notikt liels skaits krietni vairāk nekā simts “draugu” vai “sekotāju”. Pastāv briesmas, ka lielas grupas indivīdu pieredze var pastāvīgi izcelties un radīt sajūtu, ka cilvēks nevar sevi turēt. Turklāt ir ļoti iespējams, ka no draugu pūļa kāds nepārtraukti piedzīvo kaut ko aizraujošu un skaistu, kurā jūs nevarat piedalīties darba vai ģimenes apņemšanās dēļ. Tāpēc pastāvīga sekošana sociālajiem tīkliem var spēcīgi veicināt FOMO rašanos.
Simptomi, sūdzības un pazīmes
Visu simptomu virkne var liecināt par FOMO. Tās svārstās no noteiktas psiholoģiskas jutības, kuras nepieļauj nepiederīgie, līdz skartās personas tipiskai un pamanāmai uzvedībai, kas ir uztverama arī ārējai pasaulei. Psiholoģiskā jutība parasti izpaužas skumjās un neapmierinātībā, jo draugi vai sekotāji piedzīvo kaut ko lielu, kurā jūs pats nevarat piedalīties vai ka viņiem vienkārši ir jautri, kamēr jūs pats saskaras tikai ar drūmo ikdienu kā pieredzi. Šādas jūtas savukārt veicina atkarībai līdzīgu trauksmi un bailes palaist garām vēl vairāk. Bieži vien psiholoģiskā jutība izraisa zināmu atkarību un piespiešanu pastāvīgi pārbaudīt un sekot ziņojumiem noteiktos sociālajos medijos un publicēt savu pieredzi, pat ja tie ir tikai niecīgi. Cietušie bēg no realitātes savu “draugu” virtuālajā pieredzes pasaulē. FOMO pat var vadīt skartajiem, kuri izdomā un izliek pieredzi, lai palielinātu savu vērtību. Uzvedība kļūst pamanāma un pat bīstama, ja tas noved pie acīmredzamiem traucēkļiem un koncentrācija problēmas darbā un citā ikdienas dzīvē. Rezultātā var ievērojami traucēt saziņas uzvedību tiešā dialogā - bez viedtālruņa.
Diagnoze
Tā kā FOMO klātbūtnei nav skaidru kritēriju un pāreja no “joprojām normālas” uz psiholoģiski pamanāmu FOMO ir plūstoša, diagnozei jābalstās uz vairākiem simptomiem, kas rodas paralēli. Viens no vissvarīgākajiem kritērijiem, kas norāda uz FOMO, ir atkarība no sociālajiem medijiem, piespiešana pastāvīgi sekot draugu un sekotāju vēstījumiem un pastāvīgi izlikt sevi. Atkarība, kas ir salīdzināma ar tipisku atkarību izraisošu uzvedību, var kļūt tik spēcīga, ka tiek traucēta uzvedība reālajā pasaulē tiešā mijiedarbībā ar reāliem cilvēkiem, kā arī spēja darboties un koncentrēties darbā un citā ikdienas dzīvē.
Komplikācijas
FOMO rezultātā var rasties dažādas komplikācijas, kas var kaitēt ķermenim gan psiholoģiski, gan fiziski. Parasti cietēji šķiet skumji un nomākti, ja tiek izlaists kāds pasākums vai tikšanās. Tas var vadīt mazvērtības kompleksiem un depresija. Sliktākajos gadījumos skumjas jūtas ir tik smagas, ka rodas domas par pašnāvību un galu galā arī pašnāvība. FOMO bieži notiek saistībā ar smagiem uzsvars. Šajā gadījumā miega traucējumi, smags izsīkums un galvassāpes rodas. Skartajai personai nav iedomājama dzīve bez viedtālruņa un citiem digitālajiem plašsaziņas līdzekļiem. Nereti notiek agresija, kad pieejamību nevar garantēt. Komplikācijas var rasties, ja cietusī persona cieš koncentrācija slimības dēļ radušies traucējumi, un tādējādi viņa vai viņas darbs ir ierobežots vai mācīšanās. Ārstēšanu parasti nodrošina psihologs un atteikšanās no sociālajiem tīkliem un pastāvīga saziņa. Daudzos gadījumos tas izraisa pozitīvu slimības gaitu. Tomēr FOMO var rasties arī vēlāk dzīvē un ierobežot skartās personas ikdienas dzīvi.
Kad jāredz ārsts?
Par FOMO vienmēr jākonsultējas ar ārstu. Slimības simptomi parasti atkal nepazūd paši un turpina pasliktināties, tāpēc skartā persona ir atkarīga no medicīniskās palīdzības. Ja cietušie cieš no pastāvīgām skumjām, jākonsultējas ar ārstu. Šajā gadījumā veiksmes jūtas bieži vien ir saistītas ar sekotājiem vai virtuāliem draugiem. Arī pastāvīgas bailes un bailes, ka skartā persona varētu kaut ko palaist garām, norāda uz FOMO, un tās jāpārbauda ārstam. Bieži vien cietēji paši neapzinās, ka cieš no FOMO. Šajos gadījumos galvenokārt vecākiem un radiniekiem jāvada skartā persona ārstēties. Nopietnos gadījumos var būt nepieciešama arī uzturēšanās klīnikā. Pastāvīga piespiešana atjaunināt ziņas sociālajos medijos arī ļoti bieži norāda uz FOMO. Šajā gadījumā pacientam ikdienas dzīvē var būt traucēta saziņa. Parasti FOMO diagnostiku un ārstēšanu var veikt pie psihologa. Tomēr bieži paiet ilgs laika periods, pirms skartā persona atzīst sev traucējumus.
Ārstēšana un terapija
Diez vai ir noderīgi ieteikt cilvēkiem, kuri cieš no FOMO, pilnībā atturēties no sociālo mediju izmantošanas. Daudzsološāka terapija var palīdzēt cietušajiem pārdomāt savu sociālo mediju izmantošanu un padarīt to racionālāku. Tas var palielināt izpratni par to, ka lielākajai daļai ziņu ir maza nozīme un praktiski nav nekādu risku palaist garām, ja, piemēram, tiešsaistes apmeklējumi ir ierobežoti noteiktā laikā. Ir arī noderīgi palielināt pašapziņu tādā nozīmē, ka neatkarība un uz sevi vērstas darbības vairāk apmierina, nekā pastāvīgi atbilst galvenajai.
Perspektīvas un prognozes
Pārkāpumu prognoze ir balstīta uz vairākiem kritērijiem, kas ir tieši saistīti viens ar otru. Kaut arī FOMO vēl nav atzīta slimība, simptomus joprojām var ietekmēt skartā persona. Ja tiek meklēts terapeitiskais atbalsts, ir lielas izredzes, ka simptomi tiks mazināti. Tiklīdz baiļu vai trauksmes cēloņi ir noskaidroti un mainīti, skartajai personai rodas traucējumu samazināšanās. Nepieciešama viņa aktīva sadarbība. Šādos apstākļos ir iespējama brīvība no simptomiem un tādējādi pilnīga atveseļošanās. Ja skartā persona nemeklē palīdzību, daudzos gadījumos pārkāpumi vienmērīgi palielinās. Tas ievērojami pasliktina prognozi. Turpmākajā gaitā trauksme vai panikas traucējumi var attīstīties, kā rezultātā ievērojami pasliktinās dzīves kvalitāte. Smagos gadījumos skartajai personai vairs nav iespējams veikt ikdienas pienākumus un tādējādi veikt profesionālus vai privātus uzdevumus. Izstāšanās no dalības sabiedriskajā dzīvē veido un vēl vairāk atvieglo labklājību. FOMO attīstība ir atkarīga arī no skartās personas individuālās personības. Ja pacientam ir iestrādāta vispārēja paaugstināta trauksme, palielinās simptomu palielināšanās risks.
Profilakse
Vissvarīgākais preventīvais pasākums ir pēc iespējas agrāk pārdomāt sociālo tīklu izmantošanu. Sociālie tīkli var būt ļoti noderīgi un noderīgi. Var izmantot tikai neregulāri vadīt uz atkarību, kuru ir grūti pārvarēt.
Pēcapstrāde
Izmantojot FOMO, vairumā gadījumu pēcapstrādes iespējas ir ļoti ierobežotas. Parasti arī šo slimību var ārstēt tikai nedaudz, tāpēc nevar garantēt pat pilnīgu izārstēšanu. Tāpēc skartā persona bieži ir atkarīga no ilgstošas terapija lai neatgriezeniski atvieglotu un ierobežotu simptomus. Lai mazinātu FOMO simptomus, daudzos gadījumos ir nepieciešama draugu un ģimenes palīdzība. Šajā kontekstā radiniekiem ir pareizi jāsaprot slimība un jāspēj just līdzi pacientam. Parasti mīloša pacienta aprūpe un atbalsts pozitīvi ietekmē turpmāko slimības gaitu. Parasti pacientam jābūt uzmanīgam, lai viņš netērētu laiku sociālajos tīklos, jo šāda rīcība var ievērojami palielināt FOMO simptomus. Šajā kontekstā draugi vai paša pacienta vecāki arī var pievērst uzmanību sociālo mediju izmantošanai un atturēt skarto personu tos izmantot. Ietekmētajai personai, ja iespējams, vajadzētu tikties arī ar citiem cilvēkiem reālajā dzīvē un novērst uzmanību no sociālo mediju izmantošanas. Tādējādi pilnīga FOMO apstrāde var ietvert arī šāda profila pilnīgu dzēšanu.
Lūk, ko jūs varat darīt pats
Cietējs var sev palīdzēt ikdienas dzīvē ar daudziem uzvedības trikiem un veidiem, kā labāk tikt galā ar esošo diskomfortu. Regulāra dīkstāve, kuras laikā nav digitālās pieejamības, galu galā veicina labklājību un pazemina pieredzi uzsvars. Atpūtas un nakts miega laikā ir noderīgi, ja tiek pārtraukta tālruņa, kā arī digitālā pieejamība. Labi organizēta dalība atpūtas vai sporta aktivitātēs arī palīdz uzlabot pašsajūtu un koncentrēt domas uz citām dzīves jomām. Disciplīna un laba pašrefleksija par savu uzvedību ir svarīga, lai gūtu ieskatu un saprastu sakarus. Caur izziņas mācības, pārbaudot savas emocijas, kā arī novērojot līdzcilvēku reakcijas, cietējs var daudz ko uztvert par savu sūdzību izraisītājiem un veikt optimizāciju. Būtu jādod vēlme mainīt savas uzvedības struktūras, lai varētu atvieglot slimību. Veicot atpūta metodes, pacients var samazināt pats uzsvars un esošā trauksme. Tādas metodes kā joga or meditācija palīdzēt sasniegt garīgu atvieglojumu un iekšēju līdzsvarot. Daudzos gadījumos sarunas ar vecākiem cilvēkiem atbalsta labklājību, jo cita cilvēka dzīves pieredze var piedāvāt jaunus domāšanas veidus.
