Nav pārsteidzoši, ka vārds dusmas latīņu valodā ir “furors”, kas nozīmē neprāts, kaisle vai ārprāts. Aiz tā ir vardarbīgas, pat pārspīlētas impulsīvas emocijas, kuras bieži pavada spēcīga agresija.
Kas ir dusmas?
Nav pārsteidzoši, ka vārds dusmas latīņu valodā ir “furors”, kas nozīmē neprāts, kaisle vai ārprāts. Dusmas ir nopietnākas nekā vienkāršas dusmas vai dusmas, un arī tās nav tik viegli kontrolēt. Iemesli var būt vieglprātība, piezīmes, netaisnība, nomāktas jūtas, negaidīti notikumi vai nedrošība, ko papildina bezspēcības sajūta. Dusmu sajūta, iespējams, ir pazīstama visiem. Neskatoties uz to, dažādi varoņi atšķirīgi reaģē uz situācijām, dusmu izpausme var uzņemties vairāk vai mazāk briesmīgas sekas, pat radīt garīgas problēmas. Vairumā gadījumu dusmu uzliesmojumi iznīcina vairāk nekā tie rada, jo emocionalitātes dēļ viņi arī to var vadīt lai cilvēki kļūtu neobjektīvi. Tas savukārt var ātri sabojāt gan privātās, gan biznesa attiecības. Lai arī pēc tam tas var izraisīt nožēlu, teiktais tāpēc nepaliek neaizmirstams un atstāj skrambas, kas dažreiz nedzīst. Tad teikto vairs nav iespējams atsaukt. Parasti šāds uzbrukums izpaužas kā pilnīga savu jūtu zaudēšana. Šo uzliesmojumu sauc par ietekmēšanu un tas ir vērsts pret lietām, cilvēkiem, institūcijām un dzīvniekiem. Dusmām bieži ir ļoti specifisks ierosinātājs, kuram tomēr ne vienmēr jābūt identiskam ar pašu uzliesmojumu. Kāds, kurš ilgstoši dusmojas par kaut ko un rīkojas saskaņā ar pazīstamo tēlu, ka piliens pamazām piepilda mucu un liek tai pārplūst, var pēkšņi uzlidot dusmās par pilnīgi nenozīmīgu incidentu un zaudēt kontroli pār sevi. Visbiežāk dusmu uzliesmojums nes sev līdzi to, ka cilvēks ir cieši saistīts arī ar savu emocionalitāti.
Funkcija un uzdevums
Neskatoties uz to, dusmas var būt arī noderīgas un stiprināt cilvēka raksturu. Kas iemācīsies neļauties sajukumam, savaldīt dusmas, pielietot metodes, lai izvairītos no dusmām vai vismaz to mazinātu, tas arī iekšēji atradīs ceļu uz harmonisku līdzsvarot. Lai nomierinātu satraukuma brīdi un apturētu dusmas, lai atvēlētu laiku, lai to pārdomātu, tam visam ir lielākas iespējas beidzot sasniegt vēlamo. Zināmie līdzekļi ir vingrinājumi, kas palīdz nomierināt dusmas. Skaitīšana līdz desmit, iziešana no istabas, dziļa elpa ir tikai daži no veidiem, ko var pielietot, nenorijot dusmas. Joprojām ir svarīgi, lai cilvēks, uz kuru vērstas dusmas, arī saprastu, ka ir izraisījis dusmas. Tie, kas bieži dusmojas, var mēģināt emocijas ierakstīt rakstiski. Tādā veidā tiek labāk atpazīts sprūda, skaidrākas domas, un notikums tiek strukturēti atkārtots, līdz tas nomāc emocijas. Tikpat noderīgi vienmēr apzināties, ko jūtas cilvēks, uz kuru vērstas dusmas, proti, ielikt sevi viņu apavos. Darbības var labāk saprast, ja tām ir jēga arī attiecībā pret sevi. Visbeidzot, alternatīva paliek gulēt uz visu nakti. Tiklīdz emocijas uzvirmo, atkāpšanās nav slikta ideja. Nākamais rīts dod mieru, problēmas tiek skaidrāk atpazītas un pēc tam tās var objektīvāk risināt. Neskatoties uz to, dusmas ir arī līdzeklis pārmaiņām un stimuls problēmu pārvarēšanai. Tas liek izprast problēmas un nepieciešamību atrast risinājumi. Tas sāk radošo procesu, tāpēc dusmas padara arī produktīvu. Parasti dusmu uzliesmojums notiek tikai noteiktās situācijās, kuras parasti rada risinājumi nepieciešams. Parādot dusmas, var atrast radoša risinājuma veidu, kā labāk pārvaldīt un, cerams, mainīt apstākļus. Arī persona daudz uzzinās par sevi, zaudējot kontroli, atpazīstot dusmu rašanos, kas to izraisa un kā to kontrolēt.
Slimības un kaites
Tomēr dusmas var arī kļūt patoloģiskas, jo uzliesmojums ir tik intensīvs, ka tas izraisa psiholoģiskas svārstības un fiziskas, kā arī garīgas problēmas. Pastāvīgas sašutuma pazīme ir dažu klīnisko ainu pazīme, kas ietekmē visu psihi. Psiholoģijā biežas dusmu izjūtas jo īpaši izskaidro atdarināšana: Dusmas rodas iemācītas uzvedības dēļ, kur mēs šeit runājam par uzvedības modeli, kuru veido noteikta pieredze vai arī tas tiek kopēts no paraugiem. Ja dusmas rodas pārāk bieži, personu sauc par holeriķi. Šādas neierobežotas emocijas bieži vadīt garīgi uz depresija, trauksme, cilvēku naids vai vispārējs naidīgums; fiziski, savukārt, uz sirds uzbrukumiem un augsts asinsspiediens. Šāda veida slimības neļauj cilvēkam mierīgi tuvoties dzīvei, justies saskartam ar situācijām, kuras viņš var risināt. Šajā sakarā ieteicams apmeklēt psihologu un saņemt padomu.
