vēsture
Izrakumos Changsha apgabalā, dienvidos Ķīna, tika atrasti Hana dinastijas (206. gadā pirms mūsu ēras - 220 nChr.) ritinājumi, kuros aprakstīti 11 meridiāni. Tas bija ievērojams, ka meridiāni neveidoja slēgtu loku un tiem nebija nekādas saistības ar orgāniem.
Daži ķīniešu autori uzskata, ka vispirms 6 apakšējās ekstremitātes meridiāni (liesa/ aizkuņģa dziedzeris, niere, aknas, kuņģis, urīnpūslis, žultspūslis) pastāvēja un tikai tad 5 augšējās ekstremitātes meridiāni (tievā zarnā, sirds, resnās zarnas, plaušu, perikardā) tika konstruēti, pamatojoties uz analoģiju. Tikai vēlajā “Neijing” periodā, tā sauktajā pavasara un rudens periodā, tie tika pagarināti līdz 12 meridiāniem. Pat tad atstarojošās attiecības starp reģioniem uz ķermeņa virsmas - meridiāniem - un iekšējie orgāni tika atzīts.
Tika arī atzīts, ka 12 meridiāni veido slēgtu ķēdi, kas nosaka 24 stundu ritmu. No arheoloģisko atradumu novērojuma redzams, ka meridiāna kursa jēdziens ir daudz vecāks un svarīgāks nekā Akupunktūra vai meridiāna punkts. Mūsdienu medicīna meridiānus uzskata par šādu sistēmu summu: asinis kuģu sistēma, limfa asinsvadu sistēma, perifēra un veģetatīvā nervu sistēmas, iespiesta saistaudi un muskuļu ķēde kā funkcionāla vienība (kinētiskā muskuļu ķēde).
Svarīgi akupunktūras punkti
Ņemot vērā pārpilnību dažādu Akupunktūra punktu, pats par sevi saprotams, ka šeit var minēt tikai dažus piemērus, lai ilustrētu šo terminu funkciju un definīciju.
Senie akupunktūras punkti
Kā mēs redzējām, visi galvenie meridiāni sākas vai beidzas pie pirkstiem vai pirkstiem ar visattālākajiem punktiem. No šiem punktiem katram meridiānam tiek piešķirti 5 īpaši tā sauktie antīkie punkti. Ķīniešu medicīnā tos interpretē kā atsevišķus ūdenskrituma posmus.
Pirmais senais punkts ir “aka” (“Jing”). Tas atrodas uz rokas un kāja vistālāk no ūdenskrituma, parasti nagu krokas zonā. Vēlāk ūdens kļūst par avotu, tāpēc 2. antīko punktu sauc par “avotu” (“Ying”).
Tā kā ūdens turpina plūst, 3. punktu sauc par “straumi” (“Shu”). Pēc tam ūdens kļūst par upi, un attiecīgi 4. seno punktu sauc par upi (“karali”). Visbeidzot, ceļgalos un elkoņos upe ieplūst jūrā, tāpēc 5. antīko punktu sauc par “He or Ho point” (“Jūra”). Senos punktus var izmantot jo īpaši attiecībā uz funkcionāliem traucējumiem un izturību pret terapiju. Tonizējoša un sedācija punkti tiek pieņemti darbā no senajiem punktiem.
Tonēšanas un sedācijas punkti
Ir tonizējoša un sedācija punkts katrā lielākajā meridiānā. Jāsaka, ka tonizējošie punkti tiek izmantoti vājuma simptomu un hronisku sūdzību gadījumā (piemēram, Lu9, Di11, Ma41) un sedācija punkti par akūtākām sūdzībām (piemēram, Lu5, Di2, Ma45).
Ķīniešu medicīnā dažādie punkti tiek sīkāk sadalīti. Tomēr šajā brīdī ir atsauce uz atbilstošo literatūru. Tikai tos nosaucot: juaņa punkti (avota punkti, izejas punkti, kas regulē enerģijas plūsmu), akūti xi-plaisas punkti (šķelšanās punkti, enerģiju pārvieto meridiānā), Luo punkti (šķērssaistīšana, pārejas punkti, īpaši lieto sastrēgumā un sastrēgumos) un Luo grupas punkti, He punkti (zemāki ietekmētie punkti, it īpaši sastinguma un sastrēgumu gadījumā) un Luo grupas punkti, He punkti (zemāki ietekmīgie punkti, īpaši sastrēgumu gadījumā). punkti (tikšanās punkti, no kurienes var mobilizēt enerģiju noteiktiem ķermeņa un funkcionālajiem apgabaliem), Shu un Mu punkti (apstiprināšanas un trauksmes punkti, Shu punktus var segmentāli piešķirt vienam no 12 orgāniem un Mu punkti atbilst so- sauca Vadītājszonas) un atkalapvienošanās punkti (punkti, kuros atkal apvienojas visi Jaņa vai Jiņ meridiāni).
