Konfrontācijas terapija Agorafobijas terapija

Konfrontācijas terapija

Ietvaros uzvedības terapija, konfrontācija ar trauksmi izraisošām situācijām ir izrādījusies veiksmīga metode, kā zaudēt bailes no situācijām vai priekšmetiem. Ietekmētā persona apzināti meklē situācijas (bieži vien terapeita pavadībā), no kurām viņš agrāk ir izvairījies vai meklējis tikai ar lielām bailēm. Mērķis ir tāpat kā citiem trauksmes traucējumi (sociālā fobija, specifiska fobija), ka persona iemācās palikt šajās situācijās.

Tādā veidā, neskatoties uz bailēm, viņi pamana, ka nekas slikts nenotiks. Šo soli sauc arī par “dekatastrofizēšanu”, jo baidītā katastrofa nenotiks. Lai skartā persona nebūtu bezpalīdzīga baiļu piemeklētajās situācijās, tā iemācās mazināt baiļu reakcijas attiecīgajās situācijās ar atpūta metodes.

Persona atzīst, ka, ja viņš vai viņa aktīvi rīkojas pret bailēm situācijā, viņš var rīkoties patstāvīgi un viņam nav jābēg no situācijas. Iespējams atpūta metodes ir progresējoša muskuļu relaksācija or autogēna apmācība. Konfrontācijas terapijā ir divu veidu procedūras, kuras tiek izmantotas atkarībā no esošo baiļu veida un smaguma pakāpes.

Pirms persona tiek “sastapta” ar faktiskajām situācijām, terapeits pārrunā katru soli ar attiecīgo personu. Tiek izveidota trauksmes hierarhija, proti, cilvēkam trauksmes situācijas jānosauc hierarhiskā secībā. Sākot ar situācijām, kuras viņš vai viņa gandrīz nebaidās, un beidzot ar situācijām, kas ir ļoti cieši saistītas ar bailēm. Ar šīs hierarhijas palīdzību attiecīgā persona pakāpeniski apmeklē minētās situācijas.

Tiklīdz situācijā parādās pirmās trauksmes reakciju pazīmes, personai ar iemācītā palīdzību patstāvīgi jāsamazina trauksme situācijā. atpūta metodi (piem., Progresējoša muskuļu relaksācija). Plūdi (stimula piesātinājums) ir vēl viena metode. Šeit persona tieši saskaras, pēc iepriekšējas diskusijas ar terapeitu, ar spēcīgāko baiļu stimulu (situāciju).

Persona nedrīkst bēgt no situācijas, bet tai vajadzētu gaidīt un uzzināt, ka bailes samazināsies neatkarīgi. Pēc pirmās sesijas persona uzzina, ka nav noticis slikts notikums un bailes no situācijas nav pamatotas. Šī procedūra ir visefektīvākā, bet arī ļoti saspringta attiecīgajai personai.

Tā kā šī procedūra ir ļoti veiksmīga, to ļoti bieži izmanto trauksmes traucējumi, piemēram, arī attiecībā uz konkrēto fobiju. Lai persona varētu gandrīz bez bailēm atgriezties iepriekš trauksmes pārņemtajās situācijās, vidēji ir nepieciešamas 10 līdz 20 sesijas.

  • Sistemātiska desensibilizācija
  • Plūdi