Acs pielīmēta / incītis acī | Šņauc mazuļu

Acs pielīmēta / incītis acī

Pūtīgas vai lipīgas acis automātiski nav saistītas ar saaukstēšanos vai drebuļiem. Neskatoties uz to, var izraisīt baktēriju vai vīrusu infekcijas konjunktivīts. Aktivizēja baktērijas, acs izdala strutainus sekrēcijas un ir dzeltenīgas krāsas.

Ja acs ietekmē vīrusi kas izraisa konjunktivīts, acs izdala bezkrāsainu sekrēciju. Vīrusu gadījumā konjunktivīts, konjunktivīts pats jādzīst vienas nedēļas laikā. Bakteriālu infekciju gadījumā var būt nepieciešama antibakteriāla ziede. Principā strutojošās acis jāpārbauda oftalmologs.

Auksts un flegma

Gļotas rodas hipersekrēcijas rezultātā no deguna dziedzeriem, kas atrodas gļotādā un uztur deguns pastāvīgi mitrs. Ja vīruss izraisa pārmērīgu sekrēcijas sekrēciju, tas var "aizsprostot" deguns. Ar vīrusu infekcijām sekrēcija ir ūdeņaina un dzidra, pēc kāda laika tā var kļūt duļķaina.

If baktērijas apmesties uz vīrusu infekciju, tā saukto superinfekcija notiek, un sekrēcija kļūst dzeltena. Rinītu / saaukstēšanos reti izraisa baktērijas. Gļotas jāizsūc, kad elpceļi ir aizsprostoti.

Diagnoze

Parasti saaukstēšanās diagnoze ir tīri klīniska, ti, pamatojoties uz simptomiem, kurus aprakstījis bērns un fiziskā apskate. Ja bērni ir pārāk mazi vai pārāk klusi, lai aprakstītu savus simptomus, ir īpaši svarīgi rūpīgi paskatīties uz bērnu, lai identificētu iespējamos cēloņus, piemēram, svešķermenis degunā. Ja rinītu neizraisa vienkāršs saaukstēšanās, tas ir īpaši smags vai ilgstošs, jāapsver dažādas diferenciāldiagnozes, tāpēc ir ieteicams to precizēt.

Šim nolūkam laboratorijas ķīmiskajās procedūrās var noteikt dažus patogēnus, kurus var pielietot gripa vīruss (“īstā” patogēns gripa) vai vīrusi kas izraisa bērnu slimības piemēram, masalas vīruss. An alerģijas tests var būt īpaši noderīga hroniska rinīta gadījumā. Šim nolūkam parastais ādas tests (tā sauktais Prick tests) parasti dod priekšroku a asinis tests, kurā specifisks IgE antivielas var noteikt (tā sauktais radioallergo-sorbēnu tests).