Terapija - ko darīt? | Šņauc mazuļu

Terapija - ko darīt?

Atkarībā no cēloņa šņāc, dažādas ārstēšanas pieejas var būt noderīgas. Ir svarīgi atzīmēt, ka ne visi līdzekļi, kas tiek izmantoti pieaugušajiem, ir piemēroti arī maziem bērniem. Klasisko saaukstēšanos nevar īpaši apkarot ar medikamentiem, bet labākajā gadījumā to var ārstēt simptomātiski.

Parasti to var izārstēt mājās bez papildu sarežģījumiem. Vienmēr ir noderīgi vispārīgi pasākumi, piemēram, fiziskā aizsardzība, pietiekams miegs un atbilstoša istabas temperatūra. Dažādu mājas aizsardzības līdzekļu lietošana, piemēram, dzeršana kumelīte vai plūškoka ziedu tēja vai kumelīšu tējas ieelpošana, cita starpā, var būt atbalstoša.

Tomēr mazi bērni nedrīkst ieelpot ēteriskās eļļas, jo tas var izraisīt elpošana grūtības. Noteiktas homeopātiskās zāles vai dabiski līdzekļi var arī atvieglot simptomus un, iespējams, pozitīvi ietekmēt slimības gaitu. Pastāvīgākos gadījumos vai nopietnākiem pavadošiem simptomiem (piem drudzis), arī citi medikamenti var izrādīties noderīgi.

Tā kā mazi bērni var īpaši ciest no tādiem simptomiem kā bloķēts deguns, dekongestantu deguna aerosolu lietošana var būt noderīga, lai īstermiņā nodrošinātu labāku labsajūtu. Tomēr tos vajadzētu lietot tikai dažas dienas, jo pretējā gadījumā tiek radīts pieraduma efekts, kas turpina izraisīt bloķēšanu deguns pēc izsmidzināšanas pārtraukšanas. Maigāki, bet tomēr noderīgi - un tāpēc ieteicamāki, ja aukstums nav pārāk smags - ir vienkārši sālsūdens izsmidzinātāji.

Sāpes gadījumā deguns, cita starpā ir iespējams izmantot ziedes vai aerosolus, kas satur dekspantenolu. Antibiotikas ir efektīvas tikai pret baktērijas un tāpēc to vajadzētu izskatīt tikai bakteriālas infekcijas gadījumos. Nelielu alerģisku vai vazomotorisku rinītu var ārstēt arī ar vispārējiem pasākumiem, mājas līdzekļiem un homeopātiskām zālēm.

Īpaši svarīgi ir atrast alergēnu vai izraisītāju un pasargāt bērnu no saskares ar to. Smagākos gadījumos īpašu pretalerģisku līdzekļu (piem., kortizons or antihistamīni) var būt nepieciešama. No piecu gadu vecuma specifiska imūnterapija var būt iespējama un noderīga.