Ievads
Sviedru dziedzerus parasti sauc par tā sauktajiem ekrīna sviedru dziedzeriem, ti, tiem sviedru dziedzeriem, kas ar dažiem izņēmumiem ir sadalīti pa visu ķermeni. Viņu uzdevums ir izdalīt sviedrus, kas dod svarīgu ieguldījumu siltuma regulēšanā līdzsvarot mūsu ķermeņa. Turklāt ir tā sauktie apokrīnie sviedru dziedzeri, kas atrodas tikai noteiktos ādas reģionos un kuru funkcija ir smaržu sekrēcija.
Notikums
Eccrine sviedru dziedzeri pieder pie ādas piedēkļiem, tāpat kā nagi un mati. Cilvēkiem tie atrodas visur ādā, izņemot lūpas un galvas smadzenes (priekšādiņas iekšējā daļa). Tomēr blīvums, ar kādu ādu pārklāj sviedru dziedzeri, katrā apgabalā ir ļoti atšķirīgs.
Tādējādi lielākā daļa sviedru dziedzeru atrodas uz pēdām un plaukstām, apmēram 600 uz kvadrātcentimetru. Turklāt tie lielā skaitā sastopami arī uz pieres un rokas līkumā. Vietas, kur kvadrātcentimetrā ir tikai apmēram 60 līdz 100 dziedzeru, ir, piemēram, mugura un augšstilbi. Ecrine sviedru dziedzeri ir iestrādāti zemādas audos (subcutis), un to vidējais diametrs ir 0.4 milimetri.
Sviedru dziedzeru struktūra
Šīs dziedzeri nav sazaroti un caur cauruļveida kanāliem caur kutiļu noved saražoto šķidrumu līdz ādas virsmai, kur pēc tam lodītē paplašina dziedzerus un notiek sekrēcija. Ekrīnas (tāpat kā apokrīnās) sviedru dziedzeri ieskauj bazālā membrāna. Tomēr starp dziedzeru un šo membrānu joprojām ir gludu muskuļu šūnu slānis.
Tie palīdz praktiski izteikt sekrēciju no dziedzeriem un tā kā tos kontrolē autonomais nervu sistēmas, tie nav pakļauti mūsu patvaļīgai kontrolei. Sviedru sekrēcija notiek pēc eksokrīna mehānisma, kas raksturo vielas izdalīšanos uz iekšējās vai, tāpat kā sviedru dziedzeru gadījumā, ārējās virsmas. Starp eksokrīnajiem dziedzeriem sviedru dziedzeri pieder pie ekrīno (merokrīno) dziedzeru grupas, kas nozīmē, ka to sekrēcijas sekrēcija notiek bez konstatējama šūnu sastāvdaļu zuduma.
Visi šīs sērijas raksti:
