Īss pārskats
- Redzes traucējumu cēloņi: piem. tuvredzība, tālredzība, migrēna, acu slimības (piemēram, ar vecumu saistīta makulas deģenerācija), redzes neirīts, audzēji, stress
- Kā izpaužas redzes traucējumi? Atkarībā no iemesla tie var būt mirgošana, mirgošana, ierobežots redzes lauks, “knišļi”, “kvēpu lietus” vai (īslaicīgs) aklums.
- Redzes traucējumu ārstēšana: atkarībā no cēloņa, piem. ar redzes korekcijas palīdzību (brilles, kontaktlēcas), medikamenti, nepieciešamības gadījumā operācija
Redzes traucējumi: cēloņi un iespējamās slimības
Ir daudz dažādu redzes traucējumu cēloņu. Salīdzinoši nekaitīgi cēloņi ietver
- Migrēna ar auru (piemēram, gaismas uzplaiksnījumi vai mirgošana acu priekšā, runas grūtības, diskomforts)
- Akūta hipoglikēmija (piemēram, mirgošana, “melna acu priekšā”)
- Nogurums (piemēram, dubultu attēlu redzēšana)
- sausas acis/pārslodze/stress (piemēram, plakstiņu raustīšanās)
- Redzes traucējumi (neskaidra redze tuvumā vai tālumā)
Tomēr ir arī nopietnāki redzes problēmu cēloņi. Tie ietver, piemēram:
- Acu slimības: redzes traucējumu cēlonis bieži vien ir acu slimības (oftalmoloģiski cēloņi), piemēram, glaukoma, katarakta vai tīklenes atslāņošanās.
- Asinsvadu cēloņi: tie ietver, piemēram, asins plūsmas trūkumu smadzenēs (kā migrēna vai TIA — bieži sastopams insulta priekštecis), asinsvadu oklūzijas tīklenē un asinsvadu spazmas grūtniecības toksēmijas (preeklampsijas) gadījumā.
- Vietu aizņemošie procesi galvā: tos var pavadīt arī redzes traucējumi, piemēram, acu un smadzeņu audzēji, smadzeņu asiņošana, abscesi, asinsvadu malformācijas (angiomas) un asinsvadu izspiedumi (aneirismas).
- Stress: Iespējami arī stresa izraisīti redzes traucējumi, piemēram, ja ilgstošs fiziskais un/vai garīgais stress palielina stresa hormonu koncentrāciju un bojā acs asinsvadus.
- Ārēja vardarbība: redzes nerva bojājumi, ko izraisa ārēja vardarbība, piemēram, nelaimes gadījums (traumatiskas optopātijas), arī ir iespējamie redzes traucējumu cēloņi.
- Terapeitiskās sekas: redzes traucējumi var būt arī paliekošs staru terapijas vai ķīmijterapijas bojājums (atlieku stāvokļi), kā arī meningīts.
Detalizēti par svarīgiem redzes traucējumu cēloņiem
Svarīgākie redzes traucējumu izraisītāji ir
Tuvredzība (tuvredzība): tuvredzīgi cilvēki asi uztver tikai tuvus objektus, savukārt viņu redze tālumā ir neskaidra, jo viņu acs ābols ir pārāk garš. Tāpēc krītošie gaismas stari saplūst tīklenes priekšā. Smaga tuvredzība veicina arī aizmugures stiklveida ķermeņa atslāņošanos (skatīt zemāk), kas izraisa turpmākus redzes traucējumus.
Presbiofija (tālredzība): tālredzība attīstās vecumdienās, kad acs lēca kļūst mazāk elastīga. Arī šeit redzes asums tuvu objektiem ir samazināts.
Šķielēšana: ja acs novirzās no vajadzīgā skatiena virziena, tas ir vai nu acs muskuļu paralīzes dēļ, vai arī tam nav identificējama iemesla. Galvenais redzes traucējums šķielēšanas gadījumā ir dubultu attēlu redzēšana (diplopija).
Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija (AMD): AMD izraisīti redzes traucējumi ir plaši izplatīti. Metabolisma produkti uzkrājas acī, pakāpeniski iznīcinot tīklenes centru. Tā sauktā “sausā AMD” gadījumā redze pasliktinās, savukārt “slapjā AMD” gadījumā slimajam ir arī izkropļota redze. Ja to neārstē, skartie kļūs akli.
Ja ir aizdomas par glaukomas lēkmi (strauju, vienpusēju redzes pasliktināšanos līdz aklumam ar galvassāpēm vai sāpēm acīs), nekavējoties konsultējieties ar oftalmologu!
Stiklveida ķermeņa necaurredzamība: ar vecumu un tuvredzību var veidoties stiklveida ķermeņa necaurredzamība, ko skartie parasti uztver kā “mouches volantes” (“lidojošus knišļus”) – tie ir pelēki, peldoši punktiņi un pavedieni. Apduļķošanās peld līdzi acu kustībām, bet ilgtermiņā mazinās. “Mouches volantes” ir kaitinošas, bet parasti nekaitīgas. Tomēr tie var rasties arī ar iekaisīgām acu slimībām.
Stiklveida asiņošana: asiņošana stiklveida ķermenī var būt, piemēram, aizmugures stiklveida ķermeņa atslāņošanās vai ar diabētu saistītas acu slimības (diabētiskās retinopātijas) rezultāts. Tie izraisa redzes traucējumus, piemēram, pēkšņu tumšu apduļķošanos, ko skartie bieži raksturo kā “melnas pārslas” vai “kvēpu lietus”. Smaga asiņošana var izraisīt arī redzes pasliktināšanos un pat pēkšņu aklumu.
Ja pamanāt stiklveida ķermeņa necaurredzamības pazīmes, nekavējoties vērsieties pie oftalmologa!
Ja ir aizdomas par tīklenes atslāņošanos, nekavējoties vērsieties pie oftalmologa!
Vadītāja acu slimība: Šajā gadījumā redzes traucējumus izraisa stress – tiek ietekmēti cilvēki, kuri ilgstoši ir stresa stāvoklī darbā un/vai mājās. Tipiski simptomi ir krāsu redzes izmaiņas, redzes dubultošanās, pelēki plankumi redzes laukā, neskaidra vai izkropļota redze, bieži sausas acis, plakstiņu raustīšanās vai piespiešana mirkšķināt. Iemesls, domājams, ir paaugstināta stresa hormona kortizola koncentrācija asinīs, kas var bojāt acs asinsvadus – līdz pat tīklenes atslāņošanai, bet arī ģenētiski noteikta uzņēmība.
Graves slimība: šī autoimūna slimība ir izplatīta hipertireozes forma. Daudziem pacientiem tas izraisa raksturīgu acu traucējumu, ko sauc par endokrīno orbitopātiju. Simptomi ir acu izvirzīšanās no acs dobuma, svešķermeņa sajūta acī, fotofobija, redzes dubultošanās un redzes traucējumi, bet sausums, apsārtums vai plakstiņu pietūkums var rasties arī Greivsa slimības gadījumā.
Artēriju iekaisums (temporālais arterīts): šī slimība izraisa artēriju sieniņu iekaisumu atsevišķās daļās, īpaši temporālās artērijas un smadzeņu artērijās. Tas galvenokārt rodas pēc 50 gadu vecuma. Hronisks iekaisums parasti izraisa sākotnēju vienpusēju redzes zudumu. Dažu nedēļu laikā bieži saslimst arī otrā acs.
Ja tīklenē ir asinsvadu oklūzijas pazīmes, nekavējoties zvaniet neatliekamās palīdzības ārstam vai dodieties uz klīniku!
TIA bieži ir insulta priekšvēstnesis. Nekavējoties izsauciet neatliekamās palīdzības ārstu!
Smadzeņu artērijas paplašināšanās (smadzeņu aneirisma): pastāvīgu vai mainīgu redzes dubultošanos bez jebkādām novirzēm acī dažreiz izraisa smadzeņu aneirisma, t.i., smadzeņu artērijas paplašināšanās. Ja tas plīst, pastāv dzīvībai bīstamas smadzeņu asiņošanas risks.
Ja ir aizdomas par smadzeņu asiņošanu, nekavējoties zvaniet neatliekamās palīdzības ārstam!
Smadzeņu audzējs: gan labdabīgi, gan ļaundabīgi smadzeņu audzēji var izraisīt redzes traucējumus atkarībā no to lieluma un atrašanās vietas smadzenēs. Piemēram, var rasties neskaidra redze, redzes lauka defekti, progresējoša redzes pasliktināšanās un redzes dubultošanās.
Patoloģisks muskuļu vājums (myasthenia gravis): šī smagā muskuļu vājuma forma ir autoimūna slimība. Bieži sākotnējie simptomi ir redzes traucējumi, kas izpaužas kā redzes dubultošanās un augšējā plakstiņa noslīdēšana, kad acs ir atvērta.
Medikamentu blakusparādības: Retas digitalis (sirds zāles), sulfonamīdu (antibiotiku) un diurētisko līdzekļu (diurētisko līdzekļu) blakusparādības ir redzes traucējumi krāsu uztveres jomā (dzeltenā, sarkanā vai zilā krāsā).
Ja pēc ārstēšanas ar digitalis rodas slikta dūša, apjukums vai redzes traucējumi, nekavējoties vērsieties klīnikā!
Redzes traucējumi: simptomi
Ir dažādi redzes traucējumu veidi:
- Redzes dubultošanos (diplopiju) var izraisīt alkohols, noteiktu galvaskausa nervu darbības traucējumi vai multiplā skleroze.
- Mirgojoša/aizkaru redze rodas, piemēram, ar atdalītu tīkleni.
- Traucējošie elementi (kvēpu lietus, “lidojoši odi” = mouches volantes) var liecināt, piemēram, par tīklenes atslāņošanos vai stiklveida ķermeņa atslāņošanos.
- Redzes lauka defektus (tuneļa redzi) izraisa, piemēram, glaukoma vai audzēji.
- Krāsu redzes traucējumi ir iedzimti (tāpat kā sarkanzaļā deficīta gadījumā) vai iegūti (piemēram, glaukomas lēkmes vai saindēšanās ar digitalis dēļ).
Redzes traucējumi: diagnoze
Dažādi izmeklējumi var atklāt redzes traucējumu cēloni, tostarp jo īpaši:
- Oftalmoloģiskā izmeklēšana: acu problēmu, piemēram, redzes traucējumu gadījumā, oftalmologa pārbaude ir ierasta. Cita starpā viņš vai viņa pārbauda redzes veiktspēju un tādējādi var, piemēram, noteikt redzes traucējumu cēloni kā redzes traucējumu cēloni. Citi izmeklējumi ietver pārbaudi ar spraugas lampu, oftalmoskopiju un intraokulārā spiediena mērīšanu (skatīt zemāk).
- Oftalmoskopija (oftalmoskopija): Oftalmoskopiju var izmantot, lai pārbaudītu acs aizmuguri. Tas ir svarīgi, piemēram, ja ārstam ir aizdomas par tīklenes slimību (piemēram, asinsvadu oklūziju) vai acs audzēju kā redzes traucējumu cēloni.
- Intraokulārā spiediena mērīšana (tonometrija): to galvenokārt veic, ja ārstam ir aizdomas, ka aiz redzes traucējumiem ir glaukoma (glaukoma).
- Neiroloģiskās izmeklēšanas: ja daži neiroloģiski traucējumi vai slimības (piemēram, multiplā skleroze, optiskais neirīts) ir iespējamais redzes traucējumu izskaidrojums, ārsts pārbaudīs nervu ceļu stāvokli un darbību.
- Ultraskaņas izmeklēšana (sonogrāfija): Acs ultraskaņa ir indicēta, piemēram, lai noskaidrotu tīklenes atslāņošanos, acu audzējus vai redzes nerva izmaiņas. Greivsa slimības izraisītu redzes traucējumu gadījumā ārsts veiks arī vairogdziedzera ultraskaņu.
- Magnētiskās rezonanses attēlveidošana (MRI) un datortomogrāfija (CT): šīs sarežģītās attēlveidošanas procedūras ārsti izmanto, lai ārstētu, piemēram, redzes traucējumus, ko izraisa audzēji, smadzeņu aneirismas un smadzeņu asiņošana (insults).
Redzes traucējumi: ārstēšana
Ja pamatcēlonis tiek veiksmīgi ārstēts, redzes traucējumi parasti izzūd. Daži piemēri:
Glaukomas pacienti ar paaugstinātu acs iekšējo spiedienu saņem arī medikamentus, lai novērstu vai aizkavētu turpmākus redzes nerva bojājumus un tādējādi redzes traucējumu pasliktināšanos. Dažreiz ir nepieciešama arī ķirurģiska iejaukšanās. Operāciju parasti veic arī kataraktas gadījumā.
Redzes problēmas: padomi – ko varat darīt pats
Dažas slimības un traumas, kas izraisa redzes traucējumus, nevar novērst. Tomēr jūs varat daudz darīt savu acu veselības labā:
- Ja pieredze liecina, ka daži pārtikas produkti (piemēram, alkohols, kafija, šokolāde, siers) var izraisīt migrēnas lēkmi, jums vajadzētu izvairīties no šiem produktiem.
- Izvairieties no smēķēšanas, jo, cita starpā, tas pasliktina asins plūsmu uz redzes nervu.
- Pārliecinieties, ka veicat pietiekami daudz fiziskās aktivitātes, jo tas uzlabo asinsriti, kas arī nāk par labu acīm.
- Lietojiet saulesbrilles ar atbilstošu UV aizsardzību, jo UV stari rada neatgriezeniskus tīklenes un acs lēcas bojājumus.
- Nepakļaujiet acis caurvēja iedarbībai. Tas izvelk mitrumu no acīm un var tās kairināt.
- Veiciet bieži vingrinājumus, piemēram, riņķojiet acīs vai skatieties uz priekšu un atpakaļ. Tas atslābina acu muskuļus.
- Ik pa laikam novietojiet rokas uz acīm (piemēram, birojā) – tumsa atslābina.
- Masējiet zonu ap acīm, piesitot tām ar diviem pirkstiem. Tas stimulē asinsriti un asaru plūsmu.
Varat novērst redzes problēmas, ko izraisa biežs darbs ar datoru, ievērojot šādus padomus:
- Novietojiet monitoru (vēlams plakanu ekrānu) taisnā leņķī pret loga virsmu un griestu apgaismojumu tā, lai attālums starp acīm un monitoru būtu no 50 līdz 80 centimetriem.
- Nodrošiniet netiešu apgaismojumu, lai izvairītos no acis nogurdinošiem atspīdumiem vai atspīdumiem monitorā.
- Regulāri skatieties uz augšu no ekrāna un tālumā. Tas apmāca jūsu acis pārslēgties no redzes tuvuma uz tālumu un otrādi.
- Regulāri paņemiet pārtraukumus darbā ar datoru.
Redzes traucējumi: kad jādodas pie ārsta?
Jums noteikti jādodas pie ārsta šādos gadījumos:
- jauns redzes traucējumu rašanās
- pēkšņi redzes traucējumi, piemēram, akūts redzes pasliktināšanās, pēkšņs redzes zudums vai pēkšņa redzes dubultošanās
- Redzes traucējumi gaismas zibšņu vai krāsainu gredzenu veidā ap gaismas avotiem vai “kvēpu lietus” veidā
- Redzes traucējumi, ko nevar izskaidrot ar zināmu redzes defektu (piemēram, tuvredzība vai tālredzība).
